Staicele - Reportāžas - Portugāle - vai tas ir tālu?



27.10.2007.

Portugāle – vai tas ir tālu?

Atbildi uz šo jautājumu 27. oktobrī staicelieši meklēja kopā ar …


…aktrisi Dzintru Klētnieci un …


…dzejnieci Mairu Asari pasākumā pilsētas bibliotēkā, ko organizēja Eiropas Komisijas informācijas punkts „Europe Direct” Staicelē.

Ko zinām šodien par Portugāli? Tūristu aprindās dzirdēto teicienu – ja esi bijis Lisabonā (Portugāles galvaspilsētā), tad vari mirt? Esam dzirdējuši tikai portugāļiem raksturīgās tautas dziedāšanas – fado jaunākās paaudzes populārākās dziedātājas Mariza koncertu Rīgā pie pārpildīta Operas nama? Varbūt pat to nezinām, bet šobrīd Eiropas Savienībā prezidējošā valsts ir Portugāle un Staicelē tika meklētas kopīgas stīgas divu tautu likteņos un daiļradē. Rīkot Eiropas Savienības valstu kultūras dienas par godu prezidējošai valstij pie mums kļuvis par tradīciju.

Visvairāk no Latvijas puses mūsu tautas tuvinājis dzejnieks un tulkotājs Leons Briedis, taču viņu sagaidīt Staicelē neizdevās.

Tādēļ Erberta Eldera grāmatā „Nepārtrauktais dzejolis” ielūkojās Dzintra Klētniece, vispirms gan piebilstot: „Gribēju atrast kādus zīmīgus gabaliņus no šīs dzejas, lai palasītu... , bet kaut ko sev tik svešu, tik nesaprotamu, kā šajā grāmatiņā, es savā mūžā neesmu lasījusi. Domāju, varbūt šis nav priekšnesuma darbs, mēģināšu saprast sev, bet nekas neizdevās.” Taču jaunākās paaudzes klausītājus šie vārdi aicina tūlīt pat ielūkoties neparastajā grāmatā un mēģināt saprast autora domu.

Dzejniece Maira Asare komentēja: „Pagājušā gadsimta20. – 30. gados visā pasaulē nāca jaunas plūsmas - gan mūzikā, gan dzejā. Elders piederas pie nedaudz vēlākas paaudzes un ir portugāļu dzejā būtisks novators.”

Latviski pārtulkotajā Portugāļu mūsdienu dzejas antoloģijā viņai tuvāka šķita dzejniece Sofija de Mellu Breinera Andresena. Lūk, dzejoļa „Kamoinšs un pensija” fragments, kas uzrunāja visus klausītājus:

Tu iesi uz galmu, iesi lūgties,
lai tavu pensiju tev izmaksātu noteiktajā laikā.
Šī zeme tevi nokauj lēnām.
Zeme, kuru tu piesauc un kas tev neatsaucas.
Zeme, kuru tu dibini un kas neceļas augšā.
Tavā bojāejā pret tevi sazvērējās gan apmelojumi,
gan naids līdz ar skaudību asu,
nekad nav trūcis ienaidnieku tam, kurš uzdrošinājies būt par sevi pašu...

M. Asare turpināja: „Kad lasīju, man „skudriņas” skrēja pa muguru, - tā mēs šodien dzīvojam paši savā zemē arī. Pieļauju, ka ne jau skaista vārda dēļ dzejolis uzrakstīts Portugālē 50. – 60. gados.

Nesen priekš sevis atklāju portugāļu tautas mūziku - fado dziedāšanu. Fado no latīņu „fatum” ir liktenis. Paplašināts nosaukums ir fado saudada, kur „saudada” nozīmē skumjas, smeldze, ko var dzirdēt šajā mūzikā. Tā nāk no tautas, no pilsētas, no nabadzīgajiem kvartāliem, kur savācās visi nogurušie cilvēki ar izlauzītām un izmocītām dzīvēm, savām sāpēm. Arī tekstam te liela nozīme. Tie bieži ir kā balādiski stāstījumi, lūgšanas, elēģijas, žēlošanās, muzikāls savas dzīves, savas sāpēs vēstījums. Fado liktenis ir līdzīgs kā blūzam, kurš cēlies pie vienkāršās tautas, tika uztverts kā „zemu” ļautiņu izpaušanās, taču tagad kļuvis populārs visā pasaulē.

Populārākās fado dziedātājas ir trīs. Mariza ir no pašas jaunākās paaudzes populārākā, dvēseliskāka, šerpāka. Misija tiek saukta par portugāļu Edīti Piafu, viņas dziedāšana ir smalkāka. Amālija Rodrigeša – fado dziedāšanas ciltsmāte, lielākā figūra.”

Klausoties mūziku, jautājām - portugāļu stilam pēc mūsu priekšstatiem vajadzēja būt ugunīgam, bet te kaut kas pavisam pretējs?

Dzintra Klētniece turpināja: „Portugāļiem ir daudz kas kopīgs ar latviešiem - viņi arī svin Jāņus un saulgriežus, svētais viņiem ir Žuans. Svētkos portugāļi daudz uzmanības velta rasai, savāc, apslaka sevi, lopus, iejauc mīklā. Astūrijā meitenēm naktī jāiet kailām peldēties, bet tikmēr puiši cenšas nozagt viņu drēbes. Tagad vairs tā nenotiekot. Vispirms mācītājs svēta upi, pēc tam puiši un meitas iet peldēties kopā. Par to, kas notiek ar drēbēm, ziņu nav.”

Vēl un vēl meklējām kopīgās stīgas, līdz visi vienbalsīgi teicām - varbūt mēs nemaz tik lieli svešinieki savā mentalitātē neesam.

Sagatavoja Ieva Drone, Māras Strokšas foto