Staicele -
Reportāžas - Pensijas
27.10.2007.
Latvijā tiek vākti paraksti Likuma Par valsts
pensijām grozījumam
Lūk, informācija, ko saņēmu Staiceles informatīvā izdevuma Kastanis
e-pastā
staiceles_kastanis@inbox.lv 2007. gada 12. jūlijā. To atdevu
pensionāru biedrības Staiceles seniori valdes priekšsēdētājam Jānim
Treijam, lai pensionāri izlemtu kā rīkoties.
Parakstu savākšanas noteikumi
Pamatojoties uz Likuma Par tautas nobalsošanu un
likumu ierosināšanu normām, esam uzsākuši parakstu vākšanu, lai
ierosinātu izdarīt grozījumus likumā Par valsts pensijām.
Mūsu priekšlikuma būtība, noteikt, ka minimālā
pensija nedrīkst būt zemāka, kā Ministru kabineta noteiktais sociālā
nodrošinājuma pabalsts ar koeficientu 3,0. Tas nozīmē, ka pabalsta summa
45 Ls jāreizina ar 3,0 un viszemākā iespējamā pensija attiecīgi ir 135
latu mēnesī.
1) apdrošināšanas stāžs līdz 20 gadiem, 3,0; pensija -135 Ls/mēn.
2) apdrošināšanas stāžs no 21 gada līdz 30 gadiem, 3,5; pensija -
157,50 Ls/mēn.
3) apdrošināšanas stāžs no 31 gada līdz 40 gadiem, 4,0; pensija - 180
Ls/mēn.
4) apdrošināšanas stāžs 41 gads un vairāk gadu, 4,5; pensija - 202,50
Ls/mēn.
Minimālā pensija pienākas, ja saņēmēja apdrošināšanas
stāžs ir līdz 20 gadiem. Ja apdrošināšanas stāžs ir 41 un vairāk gadu,
pienākas augstākais koeficients 4,5, kas rezultātā dod (45x 4,5=) 202,50
latu pensiju mēnesī. Atgādinām, ka visi šie skaitļi rāda tikai minimālās
pensijas apmērus, bet neaizskar pensijas, kas ir augstākas, virs šiem
skaitļiem.
Mūsu priekšlikuma īstenošanas realitāte pamatojas uz
to, ka vairākas valdošā Saeimas koalīcijā ietilpstošās partijas
apsolījušas savu atbalstu. Tās saviem vēlētājiem apsolīja pirmsvēlēšanu
kampaņā, ka nākot pie varas, nodrošinās, ka pensijas būs ne mazākas par
200 latiem. Tas nozīmē, ka valdību veidojošo partiju atbalsts mūsu
pasākumam ir jau nodrošināts. Mūsu piedalīšanās ierosina Valdībā esošo
partiju solījumu izpildīšanu.
Mums tikai jāsavāc 10 000 notariāli apstiprināti
paraksti. Pilsētās vajadzīgs zvērināta notāra paraksta
apstiprinājums, laukos pašvaldību parakstu apstiprina institūcijas, kas
veic notariālas darbības. Tās ir pagastu Bāriņtiesas. Ministru kabineta
noteikumi Nr.534 (Noteikumi par zvērinātu notāru amata atlīdzības
taksēm).
Par paraksta apliecinājumu jānomaksā noteiktā amata
atlīdzība zvērinātam notāram Ls 1,50 (plus PVN) par katru parakstu.
Laukos, Bāriņtiesās šo likmi nosaka Bāriņtiesu likums 79.pants 2,00
latu par katru parakstu.
79.pants. Valsts nodevas (1) Valsts nodevas par
bāriņtiesas pakalpojumiem ieskaita pašvaldības budžetā. Bāriņtiesa
iekasē šādas valsts nodevas: 7) par paraksta apliecināšanu - 2 latus;
(2) Pašvaldības domei (padomei) ir tiesības piemērot valsts nodevu 1,00
latu par katru parakstu.
Šādu parakstu apstiprināšanu paredz Likums Par
tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, 22. pants, tāpēc jāuzskata,
ka zvērinātais notārs vai Bāriņtiesa izdara jums pilnīgi tiesisku
pakalpojumu.
Likumā Par tautas nobalsošanu un likumu
ierosināšanu paredzēta arī kārtība, kādā jānotiek parakstu savākšanai.
Likuma jau pieminētais 22.pants nosaka: Ne mazāk kā 10 000
balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem ir tiesības, norādot savu
vārdu, uzvārdu un personas kodu, iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai
pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.
Katram parakstam ne agrāk kā 12 mēnešus pirms likumprojekta vai
Satversmes grozījumu projekta iesniegšanas Centrālajai vēlēšanu
komisijai jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra vai pašvaldības
institūcijā, kura veic notariālas darbības.
Kas notiek tālāk ar savāktajiem parakstiem?
Atbild uz šo jautājumu Likuma 23. pants. (1)
Konstatējusi, ka iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu
projektu parakstījuši ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi,
Centrālā vēlēšanu komisija paziņo, ka tiek uzsākta parakstu vākšana šā
likuma ierosināšanai, vienlaikus nogādājot visām pilsētu un pagastu
vēlēšanu komisijām attiecīgo likumprojektu vai Satversmes grozījumu
projektu, kā arī parakstu vākšanas lapas pietiekamā skaitā. (2)
Paziņojums par likuma ierosināšanai nepieciešamo parakstu vākšanas
uzsākšanu kopā ar iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu
projektu publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Vēlēšanu komisijai, likumprojekta atbalstam, jāsavāc
10% no iepriekšējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju parakstus.
25. pants. (1) Ja likumprojektu vai Satversmes
grozījumu projektu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no
pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, Valsts
Prezidents šo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu iesniedz
Saeimai.
Kas notiek, ja Saeima neakceptē vēlētāju parakstīto
likumprojektu, ko saņem no Valsts Prezidenta?
Likums dod atbildi uz šo jautājumu. 11. pants. (1) Ja
Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās
daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu
projektu, šis vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes
grozījumu projekts nododams tautas nobalsošanai.
(2) Tautas nobalsošana par vēlētāju iesniegto
likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu sarīkojama ne agrāk kā
vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā
likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta noraidīšanas vai tā
pieņemšanas ar satura grozījumiem Saeimā.
Ņemot vērā pašu pensionāru un pie pensionāriem
piesaistītos ģimenes locekļus un draugu lielo skaitu un tiešo materiālo
ieinteresētību pozitīva rezultāta sasniegšanai, nav ne mazāko šaubu par
to, ka nepieciešamais parakstu daudzums, lai ierosinātu likumu
grozījumu, tiks savākts.
Kurš Latvijas pilsonis un no apmēram pus miljona
pensionāriem, kas tagad saņem pensiju mazāku par iztikas minimumu, un
viņu jaunākie ģimenes locekļi nevēlēsies piedalīties minimālās pensijas
uzlabošanā?
Ja vēlaties piedalīties, izveidojiet savu darba grupu. Notariāli
apstiprināto parakstu anketas lūdzu savākt un atsūtīt mums. Neskaidrību
gadījumā par parakstu vākšanu zvaniet (26190614) arī (2 9209 678) vai
sūtiet E-pastu uz <tauta@apollo.lv>
Mūsu adrese: Jānis Kleinbergs, Nometņu ielā 32 9, Rīga. LV 1002
Šajā lietā Staicelē valdīja klusums, līdz atkal saņēmu informāciju
par parakstu vākšanas gaitu. Lūk, tā.
Parakstu vākšanas likuma Par valsts pensijām
grozījuma ierosināšanai norise un rezultāti
Augsti godātie Pašvaldību un Bāriņtiesu vadītāji,
notāri, masu mediji, ļoti cienījamās vadītājas un vadītāji!
Parakstu vākšanas Darba grupa izsaka Jums visiem,
aktīviem pašvaldību un Bāriņtiesu darbiniekiem un vadītājiem, masu
mediju darbiniekiem pateicību un atzinību par to aktīvo atbalstu, kādu
izrādiet mūsu ierosinātajam pasākumam!
Aktīvā pensionāru un citu Latvijas pilsoņu
iesaistīšanās šinī darbā, visos Latvijas novados, nostiprina pārliecību,
ka kopīgiem spēkiem mēs panāksim labus rezultātus un Jūsu pagasta,
novada un pilsētas veco ļaužu dzīves apstākļi ievērojami uzlabosies, un
šie cilvēki būs Jums pateicīgi. Vecie ļaudis, viņu ģimeņu locekļi jau
tagad jūt Jūsu izrādīto labestību un esiet droši tā paliks ļaužu
atmiņā.
Izmantojot gadījumu pasvītrojam, ka Darba grupai nav
lielāka personīgā ieinteresētība darba sekmīgai pabeigšanai, kā
ikvienam, jebkuram Latvijas pensionāram. Mēs ļoti ceram, ka Latvijas
pilsoņi grib un prot juridiski korekti, demokrātiskā ceļā, aizstāvēt
savas Satversmē nostiprinātās tiesības. Viss ir Jūsu pašu rokās. Jau A.
Pumpurs Tautas eposā Lāčplēsis rakstīja, ka:
Tautas prāts ir Dieva prāts. Viņai ir tiesības
pašai
Tādēļ vadoņus savus un arī valdoņus iecelt;
Bet, ja vēlētie vadoņi nepilda tautisku prātu
Un dēļ sava labuma dažās kārtas vai visu
Tautu grib nospiest, tautai tad ir pilnīga vara
Itin kā nederīgus kalpus, vadoņus atcelt.
Liekas, ka no šī eposa būtu rakstītas arī Satversmē
tautai garantētās tiesības lemt arī pašai, ja mūsu centrālā vara apsola
minimālo pensiju 200 latu un ne tikai nepilda solījumu, bet pat
paredzēto nabadzības grašu pielikumu uz 2008. gadu atvirza nākotnē.
Izrādās, ka uz vietējām pašvaldībām tiek uzlikts
aizvien lielāks slogs iedzīvotāju sociālajai aprūpei, tādēļ pensijas
ievērojama paaugstināšana no 85 līdz 123,7 latiem (atkarībā no darba
stāža) būs ievērojams atbalsts šajā dzīves dārdzības perioda pieaugumā.
Daudzu pašvaldību deputāti, pamatojoties uz likuma
Par pašvaldībām 14. panta 3.punktu un Bāriņtiesu likuma 79. panta 2.
daļu, maksu par parakstu apliecināšanu ir atraduši par iespējamu
samazināt vai pat atbrīvot no samaksas.
Esam centušies informāciju un Likumprojektu nosūtīt
visiem Latvijas zvērinātiem notāriem un visām Latvijas Bāriņtiesām,
kuriem ir elektroniskais pasts, visām pagastu padomēm, pilsētu un novadu
domēm, bibliotēkām un visām ieinteresētām personām, kas lūgušas
attiecīgos dokumentus: veidlapas, kas jāparaksta un likumu izvilkumus,
kas nosaka kā rīkoties. Tomēr nākas secināt, ka ar to vien ir par maz,
trūkst dažos pagastos informācijas par šī darba norisi, noteikumiem,
tempiem un nobeiguma termiņiem.
Vēl joprojām pa laikam dzirdam kritiku, ka ļaudis
dažkārt nav pietiekami informēti par šo pasākumu, nav skaidrības par
parakstu vākšanas beigu termiņu. Mums laiku pa laikam zvana un jautā,
vai parakstu vākšanas kampaņa ir beigusies. Šinī sakarībā paskaidrojam-
juridiskais kampaņas beigu termiņš ir līdz nākošā gada Jāņiem.
Par parakstu vākšanas akcijas pabeigšanu visas
ieinteresētās personas un masu medijus informēsim atsevišķi un
savlaicīgi. Jo ātrāk savāksim parakstus, jo ātrāk saņemsim paaugstinātas
pensijas.
12 mēnešu laikā jāsavāc 10 000 parakstu. Uz oktobra
sākumu ir savākta vairāk kā puse no nepieciešamā parakstu daudzuma.
Paldies visiem masu medijiem un pašvaldībām, kas ievietoja savos
izdevumos attiecīgus informatīvos rakstus par parakstu vākšanas
noteikumiem! Tai pašā laikā vēlreiz vēršamies pie visiem masu
medijiem un pašvaldībām, kurām ir savi periodiskie izdevumi atkārtoti
publicējiet informāciju par šo Satversmē noteikto tiesību
izmantošanas iespējām. Atgādinām, ka tā tiešā nozīmē tā nav politiska
akcija, bet gan Satversmē noteikto tautas tiesību realizācija. Mēs jau
rakstījām, ka šo likumprojektu pēc 10000 parakstu savākšanas pieņems
tauta referendumā, nevis Saeima, kas vēlas ekonomēt uz nabadzīgākās
tautas masas rēķina.
Kā manījāt, aktivitāte nav tik augsta tā iemesla dēļ,
ka par paraksta apliecināšanu ir jāmaksā. Lai iekrātu akcijai 2 latus,
ir vajadzīgs laiks arī, tādēļ aicinām šo darbu turpināt, kāpinot
tempu, lai līdz ziemas un sala iestāšanās laikam mēs kopīgiem spēkiem
būtu savākuši nepieciešamo parakstu daudzumu. Mums nav vajadzīgs krasi
apturēt parakstu vākšanas gaitu, arī gadījumā, ja viens vai otrs simts
parakstu būs virs vajadzīgās normas. Tie neies zudumā tos varēs
pievienot parakstiem, kurus vēlāk būs jāsavāc Centrālajai vēlēšanu
Komisijai.
Gatavās Likumprojekta veidlapas ar apstiprinātajiem
parakstiem tiek savāktas un dati tiek apkopoti darba grupu centros,
Rīgā, Nometņu ielā 32-9, LV-1002 un Advokātu birojā, Brīvības ielā 167,
Rīga, LV-1012, tel. birojā - 6 7379537. Aicinām uz aktīvu darba
turpināšanu!
Darba grupas vārdā :
Jānis Kleinbergs, e- pasts: <tauta@apollo.lv>
tel. 26190614
Jānis Leja, e-pasts: <
janis.leja@gmail.com> tel.
29209678
Klementijs Rancāns, e-pasts: <imantsran@apollo.lv> tel. 29435580
Kas šajā jautājumā tiek darīts Staicelē? Stāsta
pensionāru biedrības Staiceles seniori valdes priekšsēdētājs Jānis
Treijs: 24. jūlijā Staicelē bija pensionāru padomes sēde un nolēma, ka
mēs šo pasākumu pagaidām neatbalstīsim, noskatīsimies, kas notiek. Ja pa
šo laiku savākti tikai 5000 parakstu, tas ir ļoti maz. Lai notiktu
referendums, vajadzēs ap 120 tūkstošus parakstu, kur tos dabūs, ja tik
maza aktivitāte? Latvijas Pensionāru federācija ir mūsu augstākā
priekšniecība, viņi nedz mudina, nedz attur parakstīties, ja grib
individuāli, lai iet. Oktobrī pensijas pacēla par 14 latiem, pensionāri
ir ļoti apmierināti pagaidām. Nekad neteikšu, ka naudiņa pietiek, bet
salīdzinot ar to, ka Latvijas Ceļš kādreiz pielika pensijai pa gadu 18
santīmus, tagad ir sapnis. Tāpēc nav ko jaukties ar tādu iniciatīvu.
Pašreizējie pensiju pieaugumi plānoti uz reālām iespējām. Zinām, ka jau
tuvākā nākotnē nebūs, kas pensionāriem pelna naudiņu, nebūs strādnieku,
jo pārmaiņu laikā bērni nedzima. Vienu reizi jau bija gadījums, ka
sociālajā budžetā pietrūka naudas.
Zinu, ka Salacgrīvā daži parakstījušies, Limbažos nav
neviens, Staicelē - neviens. Nav aktivitātes, par to jāmaksā 2 lati.
Bet kas ir 2 lati savai nākotnei? Vienu dienu kaut ko
nenopirkt...
J. Treijs: Tu tā saki. Bet, kad aicināju iestāties
pensionāru biedrībā, bija pārtikuši pensionāri, kuri atbildēja tu
man pensiju nepalielināsi un negribēja dot tos 2 latus biedra naudu.
Ar šādām lietām esmu ļoti daudz saskāries.
Lūk, Latvijas Avīzē (2007. gada 23. jūlijs)
paustais Latvijas Pensionāru federācijas viedoklis: Sabiedrību
kārtējo reizi satricinājusi vēsts par parakstu vākšanu referendumam
pensiju likuma maiņai. Vai parakstīties?
Jebkura aktivitāte, ja tā nerunā pretī pastāvošai
likumdošanai un dod iespēju cilvēkiem izteikt savu viedokli, ir
atbalstāma. Situācija, kad 78% vecuma pensionāru vēl šodien saņem
pensijas zem iztikas minimuma, patiešām ir apkaunojoša.
Tomēr uzskatām, ka uz šādu kampaņu jāraugās arī no
citas puses. Vispirms par prasībām. Pašreizējais pensiju budžets
nenodrošina aprēķinātos un prasītos pensiju apmērus. Tas būtu iespējams,
noslēdzot 2010. gadu, par ko Latvijas Pensionāru federācija aprēķinus ir
iesniegusi valdībai un Saeimai. Izvirzītās prasības uzdzīt šobrīd
vismaz pensijas 135 latu līmenī ir pret pensiju sistēmas
pamatprincipiem pensiju aprēķina par ieguldīto darbu un aprēķins
ietver gan nostrādātos darba gadus, gan arī iemaksātos nodokļus.
Ja parakstu vākšanas organizatori, tas ir, Pensionāru
un Senioru partija ir iecerējusi likumu mainīt ar referenduma palīdzību,
tad rodas jautājums, kad šis referenduma varētu reāli notikt. Pašreizējā
situācijā pensiju referendums būtu referendumu rindā ceturtais. Pirmais
drošības likuma sakarā nupat notika. Nākamais acīmredzot būs par
tautas vēlētu prezidentu, pēc tam rindu ir aizņēmis referenduma projekts
par starpvalstu tranzīta ūdensceļa attīstīšanu un ceturtais rindā būtu
pensiju referendums.
Tomēr izteikt savu viedokli parakstoties iesakām
ikvienam, kurš to uzskata par nepieciešamu.
Tātad, informācija un iespēja izteikt savu viedokli
dota, katram jāizlemj pašam. Staiceles Bāriņtiesas priekšsēdētāja
Ilga Šmite laipni gaida parakstīties gribētājus. Varētu atcerēties, ka
labāku dzīvi neviens klāt nenesīs, ka savu neapmierinātību vajadzētu
paust ar konkrētām likumīgām darbībām, nevis ikdienā krājot sevī un
gandējot veselību. No otras puses man arī labi saprotama vecāko cilvēku
pieticība, ko viņi garajā un nebūt ne vieglajā dzīves ceļā apguvuši un
ko jaunajiem varētu vēlēt pamācīties.
Sagatavoja Ieva Drone
|