Staicele - Reportāžas - Pensijas

27.10.2007.

Latvijā tiek vākti paraksti  Likuma ”Par valsts pensijām” grozījumam

Lūk, informācija, ko saņēmu Staiceles informatīvā izdevuma „Kastanis” e-pastā staiceles_kastanis@inbox.lv 2007. gada 12. jūlijā. To atdevu pensionāru biedrības „Staiceles seniori” valdes priekšsēdētājam Jānim Treijam, lai pensionāri izlemtu kā rīkoties.

Parakstu savākšanas noteikumi

Pamatojoties uz Likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” normām, esam uzsākuši parakstu vākšanu, lai ierosinātu izdarīt grozījumus likumā “Par valsts pensijām.”

Mūsu priekšlikuma būtība, noteikt, ka minimālā pensija nedrīkst būt zemāka, kā Ministru kabineta noteiktais sociālā nodrošinājuma pabalsts ar koeficientu 3,0. Tas nozīmē, ka pabalsta summa 45 Ls jāreizina ar 3,0 un viszemākā iespējamā pensija attiecīgi ir 135 latu mēnesī.
1) apdrošināšanas stāžs līdz 20 gadiem, — 3,0; pensija -135 Ls/mēn.
2) apdrošināšanas stāžs no 21 gada līdz 30 gadiem, — 3,5; pensija - 157,50 Ls/mēn.
3) apdrošināšanas stāžs no 31 gada līdz 40 gadiem, — 4,0; pensija - 180 Ls/mēn.
4) apdrošināšanas stāžs 41 gads un vairāk gadu, — 4,5; pensija - 202,50 Ls/mēn.

Minimālā pensija pienākas, ja saņēmēja apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem. Ja apdrošināšanas stāžs ir 41 un vairāk gadu, pienākas augstākais koeficients 4,5, kas rezultātā dod (45x 4,5=) 202,50 latu pensiju mēnesī. Atgādinām, ka visi šie skaitļi rāda tikai minimālās pensijas apmērus, bet neaizskar pensijas, kas ir augstākas, virs šiem skaitļiem.

Mūsu priekšlikuma īstenošanas realitāte pamatojas uz to, ka vairākas valdošā Saeimas koalīcijā ietilpstošās partijas apsolījušas savu atbalstu. Tās saviem vēlētājiem apsolīja pirmsvēlēšanu kampaņā, ka nākot pie varas, nodrošinās, ka pensijas būs ne mazākas par 200 latiem. Tas nozīmē, ka valdību veidojošo partiju atbalsts mūsu pasākumam ir jau nodrošināts. Mūsu piedalīšanās ierosina Valdībā esošo partiju solījumu izpildīšanu.

Mums tikai jāsavāc 10 000 notariāli apstiprināti paraksti. Pilsētās vajadzīgs zvērināta notāra paraksta apstiprinājums, laukos pašvaldību parakstu apstiprina institūcijas, kas veic notariālas darbības. Tās ir pagastu Bāriņtiesas. Ministru kabineta noteikumi Nr.534 (Noteikumi par zvērinātu notāru amata atlīdzības taksēm).

Par paraksta apliecinājumu jānomaksā noteiktā amata atlīdzība zvērinātam notāram Ls 1,50 (plus PVN) par katru parakstu. Laukos, Bāriņtiesās šo likmi nosaka “Bāriņtiesu likums” 79.pants – 2,00 latu par katru parakstu.

79.pants. Valsts nodevas (1) Valsts nodevas par bāriņtiesas pakalpojumiem ieskaita pašvaldības budžetā. Bāriņtiesa iekasē šādas valsts nodevas: 7) par paraksta apliecināšanu - 2 latus; (2) Pašvaldības domei (padomei) ir tiesības piemērot valsts nodevu 1,00 latu par katru parakstu.

Šādu parakstu apstiprināšanu paredz Likums “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, 22. pants, tāpēc jāuzskata, ka zvērinātais notārs vai Bāriņtiesa izdara jums pilnīgi tiesisku pakalpojumu.

Likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” paredzēta arī kārtība, kādā jānotiek parakstu savākšanai. Likuma jau pieminētais 22.pants nosaka: Ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem ir tiesības, norādot savu vārdu, uzvārdu un personas kodu, iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Katram parakstam ne agrāk kā 12 mēnešus pirms likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta iesniegšanas Centrālajai vēlēšanu komisijai jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra vai pašvaldības institūcijā, kura veic notariālas darbības.

Kas notiek tālāk ar savāktajiem parakstiem?

Atbild uz šo jautājumu Likuma 23. pants. (1) Konstatējusi, ka iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu parakstījuši ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, Centrālā vēlēšanu komisija paziņo, ka tiek uzsākta parakstu vākšana šā likuma ierosināšanai, vienlaikus nogādājot visām pilsētu un pagastu vēlēšanu komisijām attiecīgo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, kā arī parakstu vākšanas lapas pietiekamā skaitā. (2) Paziņojums par likuma ierosināšanai nepieciešamo parakstu vākšanas uzsākšanu kopā ar iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Vēlēšanu komisijai, likumprojekta atbalstam, jāsavāc 10% no iepriekšējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju parakstus.

25. pants. (1) Ja likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, Valsts Prezidents šo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu iesniedz Saeimai.

Kas notiek, ja Saeima neakceptē vēlētāju parakstīto likumprojektu, ko saņem no Valsts Prezidenta?

Likums dod atbildi uz šo jautājumu. 11. pants. (1) Ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, šis vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts nododams tautas nobalsošanai.

(2) Tautas nobalsošana par vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta noraidīšanas vai tā pieņemšanas ar satura grozījumiem Saeimā.

Ņemot vērā pašu pensionāru un pie pensionāriem piesaistītos ģimenes locekļus un draugu lielo skaitu un tiešo materiālo ieinteresētību pozitīva rezultāta sasniegšanai, nav ne mazāko šaubu par to, ka nepieciešamais parakstu daudzums, lai ierosinātu likumu grozījumu, tiks savākts.

Kurš Latvijas pilsonis un no apmēram pus miljona pensionāriem, kas tagad saņem pensiju mazāku par iztikas minimumu, un viņu jaunākie ģimenes locekļi nevēlēsies piedalīties minimālās pensijas uzlabošanā?

Ja vēlaties piedalīties, izveidojiet savu darba grupu. Notariāli apstiprināto parakstu anketas lūdzu savākt un atsūtīt mums. Neskaidrību gadījumā par parakstu vākšanu zvaniet (26190614) arī (2 9209 678) vai sūtiet E-pastu uz <tauta@apollo.lv>

Mūsu adrese: Jānis Kleinbergs, Nometņu ielā 32 – 9, Rīga. LV – 1002

Šajā lietā Staicelē valdīja klusums, līdz atkal saņēmu informāciju par parakstu vākšanas gaitu. Lūk, tā.

Parakstu vākšanas likuma ”Par valsts pensijām” grozījuma ierosināšanai norise un rezultāti

Augsti godātie Pašvaldību un Bāriņtiesu vadītāji, notāri, masu mediji, ļoti cienījamās vadītājas un vadītāji!

Parakstu vākšanas Darba grupa izsaka Jums visiem, aktīviem pašvaldību un Bāriņtiesu darbiniekiem un vadītājiem, masu mediju darbiniekiem pateicību un atzinību par to aktīvo atbalstu, kādu izrādiet mūsu ierosinātajam pasākumam!

Aktīvā pensionāru un citu Latvijas pilsoņu iesaistīšanās šinī darbā, visos Latvijas novados, nostiprina pārliecību, ka kopīgiem spēkiem mēs panāksim labus rezultātus un Jūsu pagasta, novada un pilsētas veco ļaužu dzīves apstākļi ievērojami uzlabosies, un šie cilvēki būs Jums pateicīgi. Vecie ļaudis, viņu ģimeņu locekļi jau tagad jūt Jūsu izrādīto labestību un esiet droši – tā paliks ļaužu atmiņā.

Izmantojot gadījumu pasvītrojam, ka Darba grupai nav lielāka personīgā ieinteresētība darba sekmīgai pabeigšanai, kā ikvienam, jebkuram Latvijas pensionāram. Mēs ļoti ceram, ka Latvijas pilsoņi grib un prot juridiski korekti, demokrātiskā ceļā, aizstāvēt savas Satversmē nostiprinātās tiesības. Viss ir Jūsu pašu rokās. Jau A. Pumpurs Tautas eposā „Lāčplēsis” rakstīja, ka:

„Tautas prāts ir Dieva prāts. Viņai ir tiesības pašai
Tādēļ vadoņus savus un arī valdoņus iecelt;
Bet, ja vēlētie vadoņi nepilda tautisku prātu
Un dēļ sava labuma dažās kārtas vai visu
Tautu grib nospiest, tautai tad ir pilnīga vara
Itin kā nederīgus kalpus, vadoņus atcelt.”

Liekas, ka no šī eposa būtu rakstītas arī Satversmē tautai garantētās tiesības lemt arī pašai, ja mūsu centrālā vara apsola minimālo pensiju 200 latu un ne tikai nepilda solījumu, bet pat paredzēto nabadzības grašu pielikumu uz 2008. gadu atvirza nākotnē.

Izrādās, ka uz vietējām pašvaldībām tiek uzlikts aizvien lielāks slogs iedzīvotāju sociālajai aprūpei, tādēļ pensijas ievērojama paaugstināšana no 85 līdz 123,7 latiem (atkarībā no darba stāža) būs ievērojams atbalsts šajā dzīves dārdzības perioda pieaugumā.

Daudzu pašvaldību deputāti, pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām” 14. panta 3.punktu un „Bāriņtiesu likuma” 79. panta 2. daļu, maksu par parakstu apliecināšanu ir atraduši par iespējamu samazināt vai pat atbrīvot no samaksas.

Esam centušies informāciju un Likumprojektu nosūtīt visiem Latvijas zvērinātiem notāriem un visām Latvijas Bāriņtiesām, kuriem ir elektroniskais pasts, visām pagastu padomēm, pilsētu un novadu domēm, bibliotēkām un visām ieinteresētām personām, kas lūgušas attiecīgos dokumentus: veidlapas, kas jāparaksta un likumu izvilkumus, kas nosaka kā rīkoties. Tomēr nākas secināt, ka ar to vien ir par maz, trūkst dažos pagastos informācijas par šī darba norisi, noteikumiem, tempiem un nobeiguma termiņiem.

Vēl joprojām pa laikam dzirdam kritiku, ka ļaudis dažkārt nav pietiekami informēti par šo pasākumu, nav skaidrības par parakstu vākšanas beigu termiņu. Mums laiku pa laikam zvana un jautā, vai parakstu vākšanas kampaņa ir beigusies. Šinī sakarībā paskaidrojam- juridiskais kampaņas beigu termiņš ir līdz nākošā gada Jāņiem.

Par parakstu vākšanas akcijas pabeigšanu visas ieinteresētās personas un masu medijus informēsim atsevišķi un savlaicīgi. Jo ātrāk savāksim parakstus, jo ātrāk saņemsim paaugstinātas pensijas.

12 mēnešu laikā jāsavāc 10 000 parakstu. Uz oktobra sākumu ir savākta vairāk kā puse no nepieciešamā parakstu daudzuma. Paldies visiem masu medijiem un pašvaldībām, kas ievietoja savos izdevumos attiecīgus informatīvos rakstus par parakstu vākšanas noteikumiem! Tai pašā laikā – vēlreiz vēršamies pie visiem masu medijiem un pašvaldībām, kurām ir savi periodiskie izdevumi – atkārtoti publicējiet informāciju par šo Satversmē noteikto tiesību izmantošanas iespējām. Atgādinām, ka tā tiešā nozīmē tā nav politiska akcija, bet gan Satversmē noteikto tautas tiesību realizācija. Mēs jau rakstījām, ka šo likumprojektu pēc 10000 parakstu savākšanas pieņems tauta referendumā, nevis Saeima, kas vēlas ekonomēt uz nabadzīgākās tautas masas rēķina.

Kā manījāt, aktivitāte nav tik augsta tā iemesla dēļ, ka par paraksta apliecināšanu ir jāmaksā. Lai iekrātu akcijai 2 latus, ir vajadzīgs laiks arī, tādēļ aicinām šo darbu turpināt, kāpinot tempu, lai līdz ziemas un sala iestāšanās laikam mēs kopīgiem spēkiem būtu savākuši nepieciešamo parakstu daudzumu. Mums nav vajadzīgs krasi apturēt parakstu vākšanas gaitu, arī gadījumā, ja viens vai otrs simts parakstu būs virs vajadzīgās normas. Tie neies zudumā – tos varēs pievienot parakstiem, kurus vēlāk būs jāsavāc Centrālajai vēlēšanu Komisijai.

Gatavās Likumprojekta veidlapas ar apstiprinātajiem parakstiem tiek savāktas un dati tiek apkopoti darba grupu centros, Rīgā, Nometņu ielā 32-9, LV-1002 un Advokātu birojā, Brīvības ielā 167, Rīga, LV-1012, tel. birojā - 6 7379537. Aicinām uz aktīvu darba turpināšanu!

Darba grupas vārdā :

Jānis Kleinbergs, e- pasts: <tauta@apollo.lv> tel. 26190614
Jānis Leja, e-pasts: < janis.leja@gmail.com> tel. 29209678
Klementijs Rancāns, e-pasts: <imantsran@apollo.lv> tel. 29435580

 

Kas šajā jautājumā tiek darīts Staicelē? Stāsta pensionāru biedrības „Staiceles seniori” valdes priekšsēdētājs Jānis Treijs: „24. jūlijā Staicelē bija pensionāru padomes sēde un nolēma, ka mēs šo pasākumu pagaidām neatbalstīsim, noskatīsimies, kas notiek. Ja pa šo laiku savākti tikai 5000 parakstu, tas ir ļoti maz. Lai notiktu referendums, vajadzēs ap 120 tūkstošus parakstu, kur tos dabūs, ja tik maza aktivitāte? Latvijas Pensionāru federācija ir mūsu augstākā priekšniecība, viņi nedz mudina, nedz attur parakstīties, ja grib individuāli, lai iet. Oktobrī pensijas pacēla par 14 latiem, pensionāri ir ļoti apmierināti pagaidām. Nekad neteikšu, ka naudiņa pietiek, bet salīdzinot ar to, ka Latvijas Ceļš kādreiz pielika pensijai pa gadu 18 santīmus, tagad ir sapnis. Tāpēc nav ko jaukties ar tādu iniciatīvu. Pašreizējie pensiju pieaugumi plānoti uz reālām iespējām. Zinām, ka jau tuvākā nākotnē nebūs, kas pensionāriem pelna naudiņu, nebūs strādnieku, jo pārmaiņu laikā bērni nedzima. Vienu reizi jau bija gadījums, ka sociālajā budžetā pietrūka naudas.

Zinu, ka Salacgrīvā daži parakstījušies, Limbažos nav neviens, Staicelē - neviens. Nav aktivitātes, par to jāmaksā 2 lati.”

Bet kas ir 2 lati savai nākotnei? Vienu dienu kaut ko nenopirkt...

J. Treijs: „Tu tā saki. Bet, kad aicināju iestāties pensionāru biedrībā, bija pārtikuši pensionāri, kuri atbildēja – tu man pensiju nepalielināsi un negribēja dot tos 2 latus biedra naudu. Ar šādām lietām esmu ļoti daudz saskāries.”

Lūk, Latvijas Avīzē (2007. gada 23. jūlijs) paustais Latvijas Pensionāru federācijas viedoklis: „Sabiedrību kārtējo reizi satricinājusi vēsts par parakstu vākšanu referendumam pensiju likuma maiņai. Vai parakstīties?

Jebkura aktivitāte, ja tā nerunā pretī pastāvošai likumdošanai un dod iespēju cilvēkiem izteikt savu viedokli, ir atbalstāma. Situācija, kad 78% vecuma pensionāru vēl šodien saņem pensijas zem iztikas minimuma, patiešām ir apkaunojoša.

Tomēr uzskatām, ka uz šādu kampaņu jāraugās arī no citas puses. Vispirms par prasībām. Pašreizējais pensiju budžets nenodrošina aprēķinātos un prasītos pensiju apmērus. Tas būtu iespējams, noslēdzot 2010. gadu, par ko Latvijas Pensionāru federācija aprēķinus ir iesniegusi valdībai un Saeimai. Izvirzītās prasības – „uzdzīt” šobrīd vismaz pensijas 135 latu līmenī – ir pret pensiju sistēmas pamatprincipiem – pensiju aprēķina par ieguldīto darbu un aprēķins ietver gan nostrādātos darba gadus, gan arī iemaksātos nodokļus.

Ja parakstu vākšanas organizatori, tas ir, Pensionāru un Senioru partija ir iecerējusi likumu mainīt ar referenduma palīdzību, tad rodas jautājums, kad šis referenduma varētu reāli notikt. Pašreizējā situācijā pensiju referendums būtu referendumu rindā ceturtais. Pirmais – drošības likuma sakarā – nupat notika. Nākamais acīmredzot būs par tautas vēlētu prezidentu, pēc tam rindu ir aizņēmis referenduma projekts par starpvalstu tranzīta ūdensceļa attīstīšanu un ceturtais rindā būtu pensiju referendums.

Tomēr izteikt savu viedokli parakstoties iesakām ikvienam, kurš to uzskata par nepieciešamu.”

Tātad, informācija un iespēja izteikt savu viedokli dota, katram jāizlemj pašam. Staiceles Bāriņtiesas priekšsēdētāja Ilga Šmite laipni gaida parakstīties gribētājus. Varētu atcerēties, ka labāku dzīvi neviens klāt nenesīs, ka savu neapmierinātību vajadzētu paust ar konkrētām likumīgām darbībām, nevis ikdienā krājot sevī un gandējot veselību. No otras puses man arī labi saprotama vecāko cilvēku pieticība, ko viņi garajā un nebūt ne vieglajā dzīves ceļā apguvuši un ko jaunajiem varētu vēlēt pamācīties.

Sagatavoja Ieva Drone