Staicele - Reportāžas - Medības

06.10.2007.

1.oktobrī sākas sezona medībām ar dzinējiem

Par medību sezonas atklāšanu stāsta mednieku biedrības „Mežgravas” valdes priekšsēdētāja vietnieks Modris Lilenblats: „Staicelē medību sezona iesākās 6. oktobrī.


Tradicionāli mūsu lielais mednieku biedrības „Mežgravas” kolektīvs sapulcējās bijušajā Staiceles mežniecībā uz svinīgo līniju, kad mūsu valdes priekšsēdētājam Rihardam Matīsa kungam ziņoju, cik ir ieradušies, cik gatavi medībām ar dzinējiem. Tad seko sasveicināšanās, oficiālā uzruna, drošības noteikumu instruktāža, un katrs kolektīvs brauc uz savu objektu.

Mēs vienā mežu masīvā izmantojām progresīvu metodi – medības ar traucēšanu, bet šis masts nebija veiksmīgs. Otrā, mazliet mazākā masīvā veicās – Agris Krūmiņš pa 210 metriem nošāva staltbriežu bulli ar precīzu trāpījumu kaklā. Pēc tā turpinājās medījuma apstrāde un ar to saistītās izdarības.


Attēlā: Grupa „Mežgravas-3” pēc veiksmīgām medībām.


Attēlā (no kreisās): Grupas „Mežgravas-3” veterāni – Antis Bergs, Arnolds Kalsbergs, Felikss Taulavičus, Arnolds Pēcis.

Par pārējiem mednieku formējumiem, kas medī Staiceles apkārtnē, zinu pastāstīt, ka: „Mežgravas-2” grupai šajā dienā laimējās nošaut aļņu govi, „Mežgravas-1” grupai – lielu mežacūku un buku. Mednieku kolektīvs „Mežkungs” ticis pie aļņa. Vienam „Staicele” kolektīvam nelaimējās nošaut zvēru, bet viens no viņu medniekiem 20 metru attālumā mastā redzēja lāci. Tas bija salīdzinoši tuvu Staicelei. Tātad, mūsu mežos ir ne tikai aļņi un brieži un mežacūkas, bet arī lāči. Katru gadu par tiem zinām, bet - lācis mastā, tā ir reta reize. Lāci medīt aizliegts. Visumā ņemot, Staiceles apkārtnes medniekiem šī pirmā diena bijusi ļoti veiksmīga.

Vēl Staiceles mežos medī kolektīvs „Latvijas gāze”, kolektīvam „Dikļu pils” te iznomāta maza teritorija, bet to apsaimnieko citi.”

Cik bieži katrs kolektīvs iet medībās ar dzinējiem?

M. Lilenblats: „To katrs kolektīvs to nosaka pats, arī atkarībā no iedalītajām licencēm – cik konkrētajā iecirknī var nomedīt zvērus.”

Kādas jums ir licences?

M. Lilenblats: „Mēs esam mazs kolektīvs, mums šogad iedalīts viens briežu bullis, briežu teļš, divi aļņu buļļi vai govis, 11 mežacūkas, kādi 7 stirnu āži un kazas. Cūkas jau lielo pusi mēs esam atšāvuši vasarā uz gaidi. Tagad gaidīsim sniegu, lai varētu izsekot pēdas. Lai gan mežā būsim katru sestdienu.”

Pastāsti, lūdzu, kā savā kolektīvā iesaistāt jauniešus?

M. Lilenblats: „Ja paskatās uz Staiceles medniekiem, tad vidējais vecums nav jauneklīgs. Vidējo vecumu īpaši pētījis neesmu, bet vecākajam medniekam mūsu kolektīvā ir 70 gadu, jaunākajam pāri 20. Redzot kolektīva straujo novecošanos jau vairākus gadus atpakaļ pieņēmu lēmumu iesaistīt jaunos. Kādi trīs ir mūsu mednieku dēli, aicināju klāt aktīvākos jauniešus. Ņēmu līdz uz medībām, mācīju. Šogad palaidām vienus pašus lielajā mežu masīvā bez pieaugušajiem pavadoņiem, katram tika parādīts, kur jāiziet. Tas bija kādi 3 – 4 km. Kad jaunie precīzi izgāja uz norādītajām vietām, domāju – viņi ir kaut ko jau iemācījušies un varu viņiem kaut ko uzticēt personīgi. Kad būs sniegs, pilnveidosim pēdu atpazīšanu sniegā un dzīšanu pa pēdām sniegā. Jaunos piesaistu arī ar to, ka, uzņemoties lielu atbildību, mācu un ļauju viņiem šaut mūsu šautuvē. Sākot ar pagājušo gadu, viņi piedalās sacensībās – Osvalda kausā, Limbažu virsmežniecības rīkotajās sacensībās. Tagad Ainažu mērs nodibināja vēl vienu – Muižnieku kausu, kas droši vien kļūs par tradicionālu pasākumu. Jaunie puiši labi startēja pieaugušo konkurencē, pēdējie nepalika. Osvalda kausā man pazīstamie Limbažu mednieki, kam bija jāšauj pēc mūsu jauniešiem, saķēra galvas un teica – pamēģini viņus pāršaut! Tā arī bija, vecākie jaunos nevarēja pāršaut. Labi ne tikai spēlē futbolu un dejo, bet arī šauj - brāļi Mārtiņš un Kristaps Taulavičus.

Man ir kāds sapnis – domāju griezties pie „Krustpunktu” vadītājas ar ierosinājumu – organizēt un vadīt topošo mednieku pulciņu, atdot viņiem savu pieredzi, aicināt citus pieredzējušus medniekus par pasniedzējiem un instruktoriem. Mans mērķis tiktu sasniegts, ja izaudzinātu kādus 10 jaunos medniekus.”

Vai citos kolektīvos arī aicina jaunos līdzi?

M. Lilenblats: „Jā, zinu, ka iet brāļi Arnavi, vairāk uzreiz nevaru pateikt. Problēmas sākās tur, ka medniekiem jāiziet kursi sertificētās iestādēs. Tuvākās ir Valmierā, Rīgā, tagad arī Cēsīs. Tas maksā dārgi plus vēl ceļa izmaksas. Katrs to nevar atļauties. Pēdējos gados mums ir trīs jauni mednieki – Andris Anšmits, Mārtiņš Žīgurs, Uģis Miezis. Ja kādreiz Staicelē bija nedaudz vairāk kā 100 mednieku, tad tagad aktīvi medī kādi 50 staicelieši.”

Paldies par sarunu!

Sagatavoja Ieva Drone, Agra Rubeņa foto