Staicele -
Reportāžas - Medības
06.10.2007.
1.oktobrī sākas sezona medībām ar dzinējiem
Par medību sezonas atklāšanu stāsta mednieku
biedrības Mežgravas valdes priekšsēdētāja vietnieks Modris Lilenblats:
Staicelē medību sezona iesākās 6. oktobrī.

Tradicionāli mūsu lielais mednieku biedrības Mežgravas kolektīvs
sapulcējās bijušajā Staiceles mežniecībā uz svinīgo līniju, kad mūsu
valdes priekšsēdētājam Rihardam Matīsa kungam ziņoju, cik ir ieradušies,
cik gatavi medībām ar dzinējiem. Tad seko sasveicināšanās, oficiālā
uzruna, drošības noteikumu instruktāža, un katrs kolektīvs brauc uz savu
objektu.
Mēs vienā mežu masīvā izmantojām progresīvu metodi
medības ar traucēšanu, bet šis masts nebija veiksmīgs. Otrā, mazliet
mazākā masīvā veicās Agris Krūmiņš pa 210 metriem nošāva staltbriežu
bulli ar precīzu trāpījumu kaklā. Pēc tā turpinājās medījuma apstrāde un
ar to saistītās izdarības.

Attēlā: Grupa Mežgravas-3 pēc veiksmīgām medībām.

Attēlā (no kreisās): Grupas Mežgravas-3 veterāni Antis Bergs,
Arnolds Kalsbergs, Felikss Taulavičus, Arnolds Pēcis.
Par pārējiem mednieku formējumiem, kas medī Staiceles
apkārtnē, zinu pastāstīt, ka: Mežgravas-2 grupai šajā dienā laimējās
nošaut aļņu govi, Mežgravas-1 grupai lielu mežacūku un buku.
Mednieku kolektīvs Mežkungs ticis pie aļņa. Vienam Staicele
kolektīvam nelaimējās nošaut zvēru, bet viens no viņu medniekiem 20
metru attālumā mastā redzēja lāci. Tas bija salīdzinoši tuvu Staicelei.
Tātad, mūsu mežos ir ne tikai aļņi un brieži un mežacūkas, bet arī lāči.
Katru gadu par tiem zinām, bet - lācis mastā, tā ir reta reize. Lāci
medīt aizliegts. Visumā ņemot, Staiceles apkārtnes medniekiem šī pirmā
diena bijusi ļoti veiksmīga.
Vēl Staiceles mežos medī kolektīvs Latvijas gāze,
kolektīvam Dikļu pils te iznomāta maza teritorija, bet to apsaimnieko
citi.
Cik bieži katrs kolektīvs iet medībās ar dzinējiem?
M. Lilenblats: To katrs kolektīvs to nosaka pats,
arī atkarībā no iedalītajām licencēm cik konkrētajā iecirknī var
nomedīt zvērus.
Kādas jums ir licences?
M. Lilenblats: Mēs esam mazs kolektīvs, mums šogad
iedalīts viens briežu bullis, briežu teļš, divi aļņu buļļi vai govis, 11
mežacūkas, kādi 7 stirnu āži un kazas. Cūkas jau lielo pusi mēs esam
atšāvuši vasarā uz gaidi. Tagad gaidīsim sniegu, lai varētu izsekot
pēdas. Lai gan mežā būsim katru sestdienu.
Pastāsti, lūdzu, kā savā kolektīvā iesaistāt
jauniešus?
M. Lilenblats: Ja paskatās uz Staiceles medniekiem,
tad vidējais vecums nav jauneklīgs. Vidējo vecumu īpaši pētījis neesmu,
bet vecākajam medniekam mūsu kolektīvā ir 70 gadu, jaunākajam pāri 20.
Redzot kolektīva straujo novecošanos jau vairākus gadus atpakaļ pieņēmu
lēmumu iesaistīt jaunos. Kādi trīs ir mūsu mednieku dēli, aicināju klāt
aktīvākos jauniešus. Ņēmu līdz uz medībām, mācīju. Šogad palaidām vienus
pašus lielajā mežu masīvā bez pieaugušajiem pavadoņiem, katram tika
parādīts, kur jāiziet. Tas bija kādi 3 4 km. Kad jaunie precīzi izgāja
uz norādītajām vietām, domāju viņi ir kaut ko jau iemācījušies un varu
viņiem kaut ko uzticēt personīgi. Kad būs sniegs, pilnveidosim pēdu
atpazīšanu sniegā un dzīšanu pa pēdām sniegā. Jaunos piesaistu arī ar
to, ka, uzņemoties lielu atbildību, mācu un ļauju viņiem šaut mūsu
šautuvē. Sākot ar pagājušo gadu, viņi piedalās sacensībās Osvalda
kausā, Limbažu virsmežniecības rīkotajās sacensībās. Tagad Ainažu mērs
nodibināja vēl vienu Muižnieku kausu, kas droši vien kļūs par
tradicionālu pasākumu. Jaunie puiši labi startēja pieaugušo konkurencē,
pēdējie nepalika. Osvalda kausā man pazīstamie Limbažu mednieki, kam
bija jāšauj pēc mūsu jauniešiem, saķēra galvas un teica pamēģini
viņus pāršaut! Tā arī bija, vecākie jaunos nevarēja pāršaut. Labi ne
tikai spēlē futbolu un dejo, bet arī šauj - brāļi Mārtiņš un Kristaps
Taulavičus.
Man ir kāds sapnis domāju griezties pie
Krustpunktu vadītājas ar ierosinājumu organizēt un vadīt topošo
mednieku pulciņu, atdot viņiem savu pieredzi, aicināt citus
pieredzējušus medniekus par pasniedzējiem un instruktoriem. Mans mērķis
tiktu sasniegts, ja izaudzinātu kādus 10 jaunos medniekus.
Vai citos kolektīvos arī aicina jaunos līdzi?
M. Lilenblats: Jā, zinu, ka iet brāļi Arnavi, vairāk
uzreiz nevaru pateikt. Problēmas sākās tur, ka medniekiem jāiziet kursi
sertificētās iestādēs. Tuvākās ir Valmierā, Rīgā, tagad arī Cēsīs. Tas
maksā dārgi plus vēl ceļa izmaksas. Katrs to nevar atļauties. Pēdējos
gados mums ir trīs jauni mednieki Andris Anšmits, Mārtiņš Žīgurs, Uģis
Miezis. Ja kādreiz Staicelē bija nedaudz vairāk kā 100 mednieku, tad
tagad aktīvi medī kādi 50 staicelieši.
Paldies par sarunu!
Sagatavoja Ieva Drone, Agra Rubeņa foto
|
|