Radošā nometne „Spožā nots 2007” noslēdzas ar saksofonmūzikas koncertu

Raimondam Raubiško veltītā saksofonistu radošā nometne „Spožā nots 2007” 4. augustā noslēdzās ar saksofonmūzikas koncertu, kurā muzicēja gan nometnes dalībnieki, gan pedagogi.

Koncerts iesākās ar veltījuma dziesmu izcilajam saksofonistam Raimondam Raubiško, kas Denisa Paškeviča vārdiem runājot, ir pateicība viņam par mīlestību pret mūziku un cilvēkiem.

Koncertu vadīja nometnes organizētāji, vadītāji un galvenie pedagogi - Deniss Paškevičs un Alvils Altmanis (attēlā ar mikrofoniem). Deniss Paškevičs atzina: „Staicelē pavadīta intensīva nedēļa, kurā nebija laika ne ēst, ne gulēt, bet bija labs laiks kopā - mēs viens ar otru pavadījām interesantas minūtes un stundas un daudz ko ieguvām.”

Saksofonistu koris, Ziedoņa Puķīša vadībā, izpilda skaņdarbu, ko aranžējis Alvils Altmanis, nometnes galvenais pedagogs, komponists, džeza harmonijas un teorijas pasniedzējs.

Džezā tikai meitenes...

Video 9637 (1m07s, 7Mb) >>>

Spēlē ansamblis, kas izveidots šīs nometnes laikā – jauniešu sekstets. Pedagogi ļoti priecājās par jauno solistu Tomu Voldeku.

Video 9644 (2m19s, 14.4Mb) >>>

Saksofonu kvartets no Skrīveriem (vadītājs Ziedonis Puķītis), solo Jānis Puķītis.

Kura Latvijas puse nometnē pārstāvēta vairāk - jautā koncerta vadītāji Deniss Paškevičs un Alvils Altmanis. Un paši atbild - Ziedoņa Puķīša jaunietes un jaunieši no Skrīveriem un Kokneses.

Spēlē Kokneses saksofonisti.

Duets Jānis Puķītis un Edgars Beļickis.

Deniss Paškevičs aicina skatītājus atcerēties jaunību, ieklausīties mūzikā un māca „kustēšanos” ar plaukstām līdzi džeza ritmiem.

Video 9680 (3m35s, 22.3Mb) >>>

Indriķis Veitners, Rīgas Doma Kora skolas pasniedzējs, arī nometnes pedagogs vispirms saka: „Paldies Alvilam, ka viņš mani uzaicināja piedalīties šajā nometnē! Paldies Denisam par viņa uzņēmību, ka jau kuro gadu šo pasākumu Staicelē veido! Paldies cienījamam Staiceles mēram Jānim Bakmanim par to, ka šeit vispār kaut kas notiek!” Deniss Paškevičs savukārt teica paldies Indriķim Veitneram par interesantajām meistarklasēm.

Staicelei šodien pārsteigums – Deniss Paškevičs uz skatuves aicina savus draugus, ļoti pazīstamus cilvēkus, „kuri dzīvo valstī, ko sauc par džezu” – Noru Biti ar ģitāru un Jolantu Gulbi, Latvijas latīņmūzikas džeza dīvu.

Video 9694 (1m16s, 7.9mb) >>>

Un atkal Deniss Paškevičs: „Es gribētu aicināt uz skatuves cilvēku, kuru zinu vairākus gadus. Pirmo reizi viņu redzēju 1996. gadā Rīgā Kongresu pilī, skatījos viņa koncertu un domāju – ak, Dievs, es arī gribētu tā spēlēt kādreiz... Vakar viņš iekustināja visus mūs, pavēra nedaudz vairāk mūsu smadzenes vaļā, iedziļināja mūsu urbumu dziļāk zemē, atvēra mums debesis. Es gribētu aicināt uz skatuves cilvēku, kurš spēlē saksofonu, komponē mūziku, raksta simfoniskajiem orķestriem, aranžē. Par viņu varētu teikt, ka viņš ir uzvarējis pats sevi.

Tas ir Rauls Soots no Igaunijas.”

Video 9702 (1m47s, 11.1Mb) >>>

Alvils Altmanis pieteica nākošos izpildītājus: „Nešaubos, ka lielākā daļa nometnes dalībnieku kādreiz gribētu spēlēt tā kā Deniss Paškevičs. Madara Kalniņa kompozīciju „Sauciens pēc gaismas”, kas ir veltījums nometnes dalībniekiem, izpilda grupa „Riga Groove acoustic”: Deniss Paškevičs – saksofons, Madars Kalniņš – klavieres, Andris Grunte – bass, Kaspars Grigalis – sitamie instrumenti.”

Vārds apvienotajam zvaigžņu korim Ziedoņa Puķīša vadībā - visi pedagogi piedalās muzicēšanā kopā ar studentiem. Skrīveru un Koknese Mūzikas skolas skolotāju Ziedoni Puķīti Deniss Paškevičs raksturoja šādi - „cilvēks, kurš katru dienu cēlās un gūlās kopā ar studentiem, mācīja viņiem beidzot spēlēt kopā. Tā latvietim ir laikam lielākā māksla – nospēlēt kopā, jo ieklausīties otrā ir tik grūti.”

Pēc koncerta nometnes dalībniekus un viesus pilsētas mērs aicināja Dienas aprūpes centra zālē uz cienastu.

Jānis Bakmanis kopā ar Alvilu Altmani, Denisu Paškeviču un Staiceles Mūzikas un mākslas skolas direktori Āriju Bakmani katram nometnes dalībniekam pasniedza sertifikātu: „Mums pilsētā bija ļoti patīkami būt ar jums kārtējo reizi kopā. Kārtējo reizi esam pārliecinājušies, ka saksofonam un džeza mūzikai labāku vietu par Staiceli grūti atrast. Paldies, ka dāvinājāt pilsētai šodien patīkamo koncertu.”

Pateicības vārdus un nometnes dalībnieku sirsnīgos aplausus saņēma visi staicelieši, kas iesaistījās pasākuma organizēšanā.

Sertifikātu saņemot, daži nometnes dalībnieki izpelnījās īpašu uzmanību. Deniss Paškevičs: „Aplausi Paulam Skujam, jo šīs bija pirmās dienas, kad viņš paņēma saksofonu rokās, izturēja visu nedēļu gan teoriju, gan praksi.”

Jānis Bakmanis pasniedza pilsētas domes Pateicības rakstus nometnes organizētājiem, pedagogiem un viesmāksliniekiem.

Kas piesaista Skrīveru un Kokneses jauniešus šajā nometnē? Stāsta viņu skolotājs Ziedonis Puķītis: „Ar Staiceli esam saistīti jau sen. Jaunieši piedalījās jau pirmajā konkursā. Braucām uz nometni, jo zināju, kas šeit notiek, kāda attieksme pret to, kādi te cilvēki, kas ir Bakmaņa kungs, kā viņš uztver saksofona spēli un palīdz visiem - cilvēcīgās attiecības. Pazīstu Altmaņa kungu un Denisu. Protams, man ir daudz bērnu, kuriem ir vēlēšanās te būt. Tas, ka esam šeit, izriet no citiem, pats tu to neizlem, tā ir apkārtējā vide, kur tu dzīvo. Šogad pāris meitenes dažādu apstākļu dēļ nevarēja uz nometni atbraukt. Bet viņas tomēr atbrauca, kad pastāstīju, kas te ieradušies. Salīdzinot ar pagājušo gadu, tās pašas kolosālās attiecības. Esmu bijis daudzās citās nometnēs, kur ir jaunieši un bērni, bet te nav neviena konflikta – ne spēlēšanas ziņā, ne sadzīvē, tādas draudzīgas attiecības starp bērniem un pedagogiem. Tas ir unikāli, tas piesaista. Nezinu kā Staicelē, bet gan jau tāpat kā visās skolās – klasēs vienaudži ļoti dažādi. Bērniem, kas nodarbojas ar mūziku, ir grūtības sadzīvot ar to, jo pārējie viņus neizprot. Šajā sabiedrībā viņi jutās kā mājās, tāpēc esmu līdz ar viņiem. Saknes mums ir, jāturpina, cerams, ka augsim, cerams, ka bērnu spēles līmenis džeza muzicēšanas stilā attīstīsies. Šodien jau redzējām - tie, kas bija pagājušajā gadā, spēj spēlēt solo un improvizēt. Tas ir mērķis - lai būtu mums Latvijā tādi jaunieši.”

Par to, kas šogad radošās nometnes darbā bija jauns jautāju nometnes vadītājiem un organizētājiem – Alvilam Altmanim un Denisam Paškevičam.

Deniss: „Mēs, pirmkārt, turpinājām iesākto. Galvenā ideja ir tā, ka turpinām strādāt stabili. Nometnē gaidījām gan tos pašus audzēkņus, gan jaunus dalībniekus. Šogad mums bija ļoti interesantas meistarklases ar sitamajiem instrumentiem, tās vadīja Kaspars Grigalis. Katru dienu plaukšķinājām rokas, strādājām arī pie ritma, kas ir ārkārtīgi svarīga mūzikas sastāvdaļa. Padziļinājāmies teorijā, padziļinājāmies improvizācijā. Šogad mums bija viesis no Igaunijas, Rauls Soots, starptautisks artists un pedagogs, aranžētājs un komponists, saksofonists. Viņš rādīja savu mākslu, kā brīvi improvizēt, kā cilvēkam atraisīties no kompleksiem, no mūriem, sienām, viegli iziet tām cauri. Jaunas lietas īstenībā ļoti daudz. Bet mēs atkārtojam arī pamatus, lai jaunieši nostabilizējas savās zināšanās gan teorētiski, gan praktiski.”

Alvils: „Kad pagājušajā gadā noslēdzās nometne, jaunieši jautāja – vai nākošajā gadā atkal būs? Šogad sekoja tas pats jautājums. Par 1. un 2. līmeni, ko šogad ieviesām, - teikšu, ka īsti tas neattaisnojās, nerealizējās. Mēs pārdomāsim, kā labāk un laikietilpīgāk nometnes ietvaros savienot teorētisko pusi ar praktisko. Šogad bērnu bija vairāk. Tie, kas bija otro reizi, ir atraktīvāki. Mēs konstatējām, ka viņiem ļoti patīk spēlēt kopā. Šogad ļoti tika piestrādāts pie tā – kā pārvarēt psiholoģisko barjeru, lai varētu spēlēt priekšā. Kāda sagadīšanās, ka to pašu turpināja mūsu kolēģis no Igaunijas Rauls Soots. Mēs bijām patīkami pārsteigti un viņš arī. Tas mūs kolosāli vienoja, tāpēc arī noslēguma koncerts bija tik patīkams un labs, saskanīgs. Mums bija viena aura.

Attēlos mirkļi no Raula Soota vadītajām nodarbībām.

100% neesmu kļūdījies, ka nometnes organizēšanā un vadīšanā uzaicināju Denisu. Es konstatēju, ka visi tie cilvēki, kas ir ar Denisu, ir īpaši, tā ir īpaša aura - domāšanas veids un džezs, mūzika, nenoliedzot, absolūti visu pieņemot, bet katrs izvēlas savu ceļu. Mēs ļoti labi saprotamies. Vēlēties var tikai to, ka jāuztur labi kontakti ar pilsētas mēru un jāsaglabā saites ar visu komandu, kas ir mums apkārt, - Denisa grupu „Riga Groove Acoustic”, izdevniecību Ze Pirats. Šogad jau bija jaukāk, visiem bija tāds pacēlums.

Visi, ar stārķi priekšgalā, gaidām nākamo gadu. Par to gan vēl pāragri runāt, mēs nedaudz atpūtīsimies, tad tieksimies ar Denisu, apspēlēsim savas idejas. Tad runāsim ar Bakmaņa kungu, ko darīt tālāk. Šim vienam lielajam posmam gala mērķis būs 2009. gadā, kad par godu Raimonda Raubiško 70. gadu jubilejai rīkosim starptautisku konkursu. Darba daudz, strādāsim!”

Sagatavoja Ieva Drone