Lielās ielas vārds šogad Staicelē tiek cilāts bieži, jo atliek vien sagaidīt oficiālu dokumentu, kas tai piešķir Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu. Tādēļ Svētā putna „Pivälind” svētkos tā iemirdzējās īpaši un kļuva par mākslinieku ielu – muzikanti, keramiķi, gleznotāji, pinēji, tirgotāji un avangardisko tērpu modeles saistīja svētku dalībnieku uzmanību.

Domes priekšsēdētājs Jānis Bakmanis lentu griezt aicina jaunos staiceliešus, kuri tikko iecelti Stārķu pils galminieku kārtā.

Netradicionālo sitamo instrumentu grupa „RiDiRiDiRī” no Braslavas (vadītājs Dzintars Vīksna) ar saviem ritmiem sagaida katru, kurš šodien vēlas ļauties Lielās ielas iedvesmai.

Pirmo reizi iemirdzējies „Ceplis”, pirmo reizi varam novērtēt, kā senajai ēkai, kura nesen atjaunota, piestāv mākslas darbi.

Māksliniece Digna Čuikova, aicinot staiceliešus un pilsētas viesus aplūkot izstādi, saka: „Mums ar Ingrīdu ir liels gods - mūsu izstāde uz šīs ielas ir pirmā, mēs izvēlējāmies vislabāko vietu. Kad Bakmaņa kungs man parādīja šo ēku, sapratu - man tur jāliek bildes! Pateicu Ingrīdai, viņa piekrita – taisām augšā!

Ingrīda taisīja podus un es mālēju bildes.

Kā jau visi mākslinieki, mēs esam ar putniem. Jūsu priekšsēdētājam galvā ir tikai viens putns – stārķis, bet mums vēl ir daudzi putni.”

Pie „Cepļa” burvīgi spēlē flautiste Maija Alekse, vidusskolniece, mācās arī Bolderājas Mūzikas skolā, šobrīd strādā Lībiešu bērnu nometnē Mazirbē.

Jaukā mūzika un izsmalcinātie romantiskie mākslas darbi saista, gribas pakavēties un pasapņot, gribas skaisto dziļāk dvēselē ierakstīt, bet izstāde ir tikai šodien, tikai dažas stundas... Keramiķe Ingrīda Žagata atzina, ka šī ir viena no skaistākajām viņas izstādēm.

Tālāk ejot, sastopam akordeonistu Andreju Ābeli no grupas „Andrejs Ābele & Co”. Turpat blakus lielāki un mazāki pīti grozi. Tos darina staicelieši Jevgenija un Pēteris Laicāni.

Brīvmākslinieks Mārtiņš Roziņš no Valmieras iepriecināja mūs ar saksofona spēli. Blakus viņa portretu gleznoja Ingrīda Suharevska un Kristīne Guršpone, Mākslas Akadēmijas 3. kursa glezniecības nodaļas studentes.

Pie lielā spoguļa Ievas Dainas, 34. Arodskolas absolventes, drēbnieces darinātos avangardiskos tērpus un frizūras demonstrē TOP modeles – Ieva, Santa, Sabīne, Linda un Inese. Avangardiskais grims - Lilita Siliņa, Vizuālā tēla un personības veidošanas studijas "Lipēra" vadītāja.

Mūzikas un mākslas skolas pedagogi un audzēkņi svētku dalībniekus gaida arī pie sevis. Klavieres spēlē Dina Čipote un Līga Andersone, vijoli – Agnija Jurika. Muzicē pedagogi Katrīna Kalēja un Gatis Vanags. Mākslas klases audzēkņu darbus vērojām izstādē.

Laukumā pie audēju namiņa lielāka rosība, tur ne tikai spēlē un dzied grupas „Pažobele” vīri Antis Bergs un Ziedonis Pelēkais, bet iet vaļā andele – audēju meistardarbi: sedziņas, segas, dvieļi, šalles, galdauti, dzijas, vēl grāmatas un rotaslietas.

Daži Lielās ielas muzikālie mirkļi videofragmentā (8Mb, 1m16s) >>>

Stāsta pilsētas bibliotēkas vadītāja Anita Strokša: „Kad visa Staicele bija Svētā putna „Pivälind” svētku gaisotnē, pilsētas bibliotēkā, EUROPE DIRECT projekta ietvaros, noritēja vēstures doktores Īrisas Priedītes lekcija „Latviskās un lībiskās kultūras identitāte Eiropas kultūras kontekstā”. Doktore bija sagatavojusi plašu informācijas klāstu. Tas skāra kultūras mantojuma saknes, kas jau gadsimtu gaitās savijušās ar citām tautām, un tomēr saglabā savu vienreizīgumu līdz pat 21. gadsimtam. Izteica savus pieņēmumus par mūsu nākotnes kultūru, tās attīstības tendencēm.

Pēc lekcijas noritēja spraigas diskusijas, jo pasākumā dalību ņēma Līvu Savienības valdes priekšsēdētājs Aldis Ermanbriks, lībieši Zoja un Edgars Sīļi, pārstāvji no Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Lībiešu (Līvu) lietu nodaļas – Vija Virtmane, Lilita Kalnāja u.c.”

(Šī pasākuma fotogrāfijas var redzēt Sergeja Žuravļova fotoreportāžas 10. un 11. lappusē).

Lekciju papildināja Ata Ieviņa foto izstāde „Staiceles Tautas Lietišķās Mākslas studijas mantojums”.

Savas domas Lībiešu (līvu) svētku sakarā izsaka Līvu Savienības valdes priekšsēdētājs Aldis Ermanbriks: „Cik saprotu, šie ir pirmie „Pivälind” svētki ar līvu piegaršu - tas ir ļoti skaisti. Tagad gribu aicināt visus uz Līvu svētkiem Mazirbē 4. augustā. Man patīk, ka šajos svētkos, tāpat kā mūsu svētkos, ne tikai dziedam, dejojam, uzkožam, bet arī kaut ko rādām zālē, vienmēr rūpējamies par to, lai atvērtu jaunu grāmatu, šogad arī būs. Priecājos par to, ka tautas amata meistari Staicelē radījuši ko paliekošu, ka šeit ir tik bagātas tradīcijas un ka tas viss ir tik skaists. Šādā sakarībā es vienmēr domāju, kas būtu tad, ja nebūtu tādi labi cilvēki, kas to visu organizē, jo pats no sevis viss aizietu zudumā...

Katrā cilvēkā, latvietī vai līvā ir daudzi radoši momenti, kam jāļauj izpausties. Mums savas saknes jāapzinās, Vidzemes līviem jau tik šausmīgi tālu tas viss ir. Interesanti te ir ciemu nosaukumi, piemēram, Urgas u.c., kas liecina par vēsturi. Gadu simtiem ir darīts viss, lai radītu tādu iespaidu, ka latviešiem un līviem vai lībiešiem, sauciet kā gribiet, nekāda vēsture nav bijusi, ka tā visa nākusi ar kristietību. Tā tas nav. „Lāčplēsī” ir labi teikts. Ko Kangars nodeva? Savu tēvu ticību. Līkcepure, tas velns teica - no rietumiem nāk citas tautas kultūra, ticība, tev ir jāpalīdz to ieviest latviešos, lībiešos. To Pumpurs ir smuki uzrakstījis. Gadsimtiem domāts, lai iznīcinātu to, kas šeit uz vietas bijis. Bet mēs redzam gan Staicelē, gan Mazirbē – nav tas iznīcināts. Par to ir lielākais prieks. Sirsnīgi gribu sveikt ar to, ka šie svētki ir. Muzejs Staicelē brīnišķīgs. Šeit to visu organizē pašvaldība, tāpēc Bakmaņa kungs ir malacis. Mums pašvaldība nepalīdz, paši meklējam naudiņu.”

Vakarpusē mūzika un alus pulcināja ļaudis pie Lībiešu muzeja – kroga „Pivälind”, kur Ķenča vadībā gāja vaļā lustīga dziedāšana un dancošana.

Pirmais sveiciens no Pociema folkloras kopas „Airi”. Trīs braši puiši pūš tāšu taures, tādas esot viņiem vienīgajiem Latvijā. Visi kopā „Airi” dzied lībiešu dziesmas un rāda lībiešu dančus. Grupas vadītājs Pēteris Jansons stāsta: „Esam vienkārša latviešu kopa, darbojamies trīs gadus. Lībiešu folklorā ir iekšā liela gudrība, to gribējām arī priekš sevis iemācīties. Vai jūs zināt, kādas ir visciešākās saites starp cilvēkiem? Tā ir laulība. Lībieši zinājuši, ka šīs ciešākās saites ar dziedāšanu var izveidot, jo „laula” lībiešu valodā ir dziesma. Tāpat viņi zinājuši, ka ir trīs svarīgākās dzīves jomas. Kādam tēvam bija dēli un katram bija svarīgs amats – pirmie trīs spēlēja stabules, tie rūpējās, lai būtu prieks, māksla, mūzika un danči, otrie trīs rībināja bungas, tie bija karavīri, sargāja, trešie trīs vilka tīklu gar jūras malu un gādāja maizi.”

Jaunpiebalgas deju kolektīvs dancošanā nenogurdināms, vakarā gaitā lībiešu ritmos izkustināja arī publiku.

Jaunajam pārim no Salacgrīvas vedēji sagādāja īstu pārsteigumu, atvedot viņus uz „Pivälind” svētkiem Staicelē. Pēc dejošanas kopā ar atraktīvajiem piebaldzēniem, muzeja direktore Indra Jaunzeme (lībiešu tautas tērpā) aicina jauniešus muzejā.

Videofragmentā mirkļi no folkloras kopas „Airi” un Jaunpiebalgas deju kolektīva uzstāšanās (21.7Mb, 3m28s) >>>

Ķenča (Aktieris Māris Pūris) rīkotie cīniņi par alus kausiem un galdiņu dziesmu sacensības paliks atmiņā ar labestīgo atraktivitāti, kad varēja no sirds padziedāt un pasmieties, apbrīnot veiksminiekus un līdzi just zaudētājiem.

Cīņa par alus kausiem.

„Uzsaukšu 10 kausus alu tam galdiņam, kurš nodziedās visvairāk dziesmu par alu, atkārtot nedrīkst,” saka Ķencis un dziesmu sacensības iet vaļā.

„Aiz kalniņa dūmi kūp, kas tos dūmus kūpināja...”

„Alus ir labs, iedzert nav grūt, dzērājam nevajag pļēguram būt...”

„Alus muca pagrabā, kanna galda galiņa, dzēra tēvs un dzēra dēli, dzēra visi lībieši...”

„Lai iedzeram, lai svinam šai svētku vakarā, pēc svētkiem skaidri zinām, būs sukas tā vai tā...”

„Nevienam, nevienam neteikšu, ko šovakar mīlēšu es, vai alu vai šņabi vai vīnu, vai daiļo meiteni...”

„Cepu desu kannā, leju alu pannā, nevaru meitiņu pielabināt...”

Vēl daudzas citas dziesmas pieskandināja Staiceles centru, atklājās jauni talanti, iemirdzējās jau zināmie. Sacensību noslēgumā pēc Ķenča labsirdīgās dalīšanas vairāk vai mazāk alus tika visiem galdiņiem.

Desiņas „šņorēja” SIA „Kuivižu enkurs”

Cēsu alu „vienu gaņģi ap stūri” tirgoja SIA „Maksis un dēli”

Pēc alus „mučteles” cilāšanas sacensībām kopējā bilde tapa ar šādu Ķenča runāšanu: „Paspiežam viens otram roku par sacensībām, nāk šurp kopējai bildei! Pirmās vietas ieguvējam muciņa, pārējie sanāk kopā, rokas spiediens, kompozīcija, Ķencis pie kājām. Skataties, re, kur zvirbulis lidos ārā, nē, „pivälind” izlidoja. Nojaucu aparātam asumu ar šo teikumu! Šitais iet nākotnei, vēsturei! Pēc 200 gadiem prasīs, kas tie tādi? Vēl vienu reizi - poza, džeki visi saka „sex”, nē „čīz”, un vairāk es neko nesaku. Vētraini aplausi, paldies!”

Spraigo sacensību mirkļi videofragmentā (26.1Mb, 4m11s) >>>

Balli spēlēja grupas „Andrejs Ābele & Co” no Alojas...

... un „Rūsa” no Staiceles. Balles apmeklētāji saka paldies par jauko mūziku, īpaši tie, kuri Jāņu diskotēkas ritmos nevarēja izdancoties.

Svētku režisore Ārija Bakmane, māksliniece Ārija Daugule.

Staiceles pilsētas vadība saka lielu paldies visiem, kuri iesaistījās svētku radīšanā, organizēšanā un vadīšanā, kā arī visiem māksliniekiem, kuri īstajā dienā priecēja svētku dalībniekus ar savu sniegumu. Sakām paldies Līvu savienībai „Livõd Īt” par finansiālu atbalstu. Uz tikšanos nākošajā gadā, trešā jūlija svētdienā, Staicelē Svētā putna „Pivälind” svētkos!

Sagatavoja Ieva Drone