2007. gada 13. – 15. jūlijā Staicelē notika „STORK CUP kausa” turnīra B grupas sacensības, ko organizēja Latvijas Futbola Federācija sadarbībā ar Latvijas Jaunatnes Futbola Līgu un Staiceles pilsētas domi. Turnīrā piedalījās U-8 vecuma grupa (1999. g. dzimušie zēni) – 10 komandas: FS Daugava/Babīte-1 un 2, SK Cerība Preiļi, VJFC Staicele, FK Viola Jelgava, Valmieras FK, FK Olaine, Bauskas FK, FK Jūrmala/JFC Kauguri, FS Metta.

Turnīra norise līdzīga, kā pirms nedēļas, kad Staicelē sabrauca Latvijas labākās U-8 vecuma grupas komandas.

Atklāšanā VJFC Staicele direktors Juris Krastiņš sveica jaunos futbolistus „pilsētā, kas saistās ar stārķiem” un vēlēja, lai šī vieta paliktu atmiņā ar „skaistu laiku, labu laukumu, spēcīgiem pretiniekiem un spēlētprieku.”

Egons Brants, Latvijas Jaunatnes Futbola Līgas Latvijas jaunatnes čempionāta direktors, uzrunājot jaunos futbolistus, atzīmēja, ka galvenais šajā turnīrā nav uzvara, bet laba spēle un iespēja atpūsties, taču, turnīra gaitā vērojot treneru un vecāku aktīvo darbību, gribu teikt, ka daudzi aicināja zēnus visiem spēkiem cīnīties par uzvaru.

Jaunie futbolisti un viņu treneri saņēma piemiņas balvas – Miķeļa Rubeņa grāmatu „Parīzes futbola noslēpumi”, ko bērni ar interesi aplūkoja, bet staiceliešiem bija jādomā - ko darīs ar divām vienādām grāmatām.

Šajā turnīrā VJFC Staicele jaunie futbolisti aizvadīja 6 spēles, kurās guva neatsveramu pieredzi, cīnoties par katru bumbu, tikās futbola laukumā ar saviem vienaudžiem, varēja vēlreiz pārbaudīt savus spēkus Latvijas mērogā.

Spēlē ar Valmieras komandu, priekšplānā par bumbu cīnās Adrians Miņins.

Katrā spēlē starp 20 minūšu puslaikiem ir 5 minūšu atpūtas brīdis, kad maksimāli ātri jāatgūst spēki, lai cīnītos par uzvaru. Attēlā labajā malā treneris Edgars Konstantinovičs.

Ainažniekam Emīlam Runcim visās spēlēs nopietni līdzi juta vecāki.

Spēlē ar Valmieras komandu par bumbu cīnās Emīls Runcis, rezultātā izdevās uzvarēt 2:1.

Iesildīšanās pirms spēles ar Preiļu komandu.

Ronalds Līsmanis šajā turnīrā uzbrucēja lomā.

Preiļu komandas treneris (attēlā pa kreisi) ļoti aktīvi un temperamentīgi pamācīja spēlētājus, taču spēles rezultāts palika neizšķirts – 1:1.

Staicelieši kopā ar vecākiem un līdzjutējiem pēc spēles.

Spēle ar turnīra līderkomandu Daugava/Babīte-1. Attēlā no kreisās Ronalds, Arturs, Adrians.

Tūliņ sekos pretinieka sitiens pa staiceliešu vārtiem, kuri tiek rūpīgi sargāti.

Daudzas reizes šajā turnīrā līdzjutēji aplaudēja un pateicās vārtsargam Jānim Taulavičum, kad pretinieka raidītā bumba palika viņa rokās.

Spēlē ar Bauskas komandu

Attēlā: stafetes uzdevumus jaunajiem futbolistiem skaidro Aigars Ragainis.

Rezultāti: 1. vieta - Valmieras FK komandai, 2. vieta – Bauskas FK komandai, 3. vieta – Jelgavas FK Viola.

Šautriņmešanā māmiņām 36 dāmu konkurencē uzvarēja Antra Kalnpure, 2. vietā – Alīna Litauniece, 3. vietā – Gunta Glaudāne.

Tēvu futbolā piedalījās 5 komandas, 1. vietu izcīnīja Valmieras jauno futbolistu vecāki, 2. vietā – Preiļu komandas vecāki, 3. vietā – Bauskas komandas vecāki.

Lūdzu uz sarunu vairākus trenerus, jautāju gan par komandu - cik ilgi trenējas, kāda vecuma spēlētāji komandā, kāda ir spēļu prakse, ko komandai nozīmē dalība šajā turnīrā u.c., gan lūdzu viņu vērtējumu turnīra organizācijai.

Komandas FS Daugava/Babīte-1 treneris Vadims Farions: „Visi puiši malači, visi spēlēja. Mēs atbraucām ar divām komandām – pirmajā komandā 1999. gadā dzimušie puikas, bet otrajā komandā spēlē mazāki – 2001., 2002. gadā dzimušie, viņiem šeit ir pirmā spēļu pieredze. Pirmajai komandai bija tāds uzstādījums - jāizcīna pirmā vieta un kauss, citādi viņi nemaz nedrīkst spēlēt. Tagad mums priekšā pēdējā spēle, ja to vinnēsim, tad mums būs tīra pirmā vieta bez zaudējumiem.

Nedēļu atpakaļ atbraucām no Slovākijas, tur bija neoficiāls pasaules čempionāts U-8 vecuma grupas puikām, mēs zaudējam finālā Baltkrievijas Minskai. Bet bija viena līmeņa spēle, tikai viņiem drusku vairāk paveicās kā mums. Tur bija daudzas komandas – Rumānija, Horvātija, Serbija, Slovākija, Lietuva, Igaunija. Bija ļoti laba parāde un kopumā ļoti labs pasākums. Nākamais turnīrs, kam gatavojamies, būs Jūrmalā, Kauguros.

Par organizāciju varu teikt tā – ļoti laba ēdināšana, ļoti laba bāze. Laukums foršs, svaigs gaiss.”

FK Bauska komandas treneris Raimonds Aleksandrovs (lūdza labot informācijas avotos nepariezi minēto Bauskas BJSS) pastāstīja: „Daži bērni trenējas gadu, bet lielākā daļa pusotru. 5 zēni komandā ir 2000. gadā un divi – 2001. gadā dzimuši. Tā kā pamatsastāvā man 4 zēni ir tikai no 1999. gada. Īstenībā labāka komanda man ir 2000. gadā dzimušajiem zēniem, tāpēc viņi arī ir pamatsastāvā. Turnīros esam startējuši diezgan daudz, to darām katru mēnesi. Pagājušajā gadā vinnējām Tartu Tammekas kausu (2000. g. dzimušo zēnu komanda), 1999.gadā dzimušo zēnu komanda palika 3. vietā. Tikko atbraucām no Slovākijas, Fragari kausā astodaļfinālā zaudējām Igauņiem. Tur bija 24 komandas, liels turnīrs kalnainā apvidū. Te, Staicelē, mums atkal lielais turnīrs, pirms tam bijām Ozolniekos pie Šitika, palikām astotie. Tur bija spēcīgas komandas - krievi, lietuvieši, igauņi. Braucam uz Šauļiem, jo tas ir netālu no Bauskas. Lietuvā puiši ir izcīnījuši pirmās vietas. Arī tad, ja neuzvaram, cenšamies un gribam spēlēt.

Šajā turnīrā tūlīt spēlēsim ar Staiceli par medaļām – mums ir 1 punkts, Staicelei 0. Šī būs izšķirošā spēle par trešo vietu, bet, ja uzvaram, var notikt arī tā, ka esam otrie. Puikas noguruši, skatīsimies, lai gan te jau visi ir noguruši. Vietējie ir vietējie, fanu pūļi apkārt... Bet jums maza pilsētiņa, puisīšus grūtāk savākt. Bauskā ir 9000 iedzīvotāju, man komandā pārsvarā bērni no apkārtnes, vecāki vadā. Ļoti interesanti – viņi brauc 40 km un tiek uz treniņu, bet baušķenieks nevar 3 metrus atnākt. Mums futbolu diezgan stipri konkurē florbols.

Man ir vēl viena grupa zēnu, kuriem, teiksim, neveicas tik labi. Ja jūtu, ka kāds zēns no otrās grupas progresē, pārceļu uz augstāko grupu. Ja jūtu, ka viņš negrib trenēties un regresē, pārceļu atpakaļ. Tā veidojam stimulējošu sistēmu.

Par šī turnīra organizāciju – super! Nekādu problēmu, viss ir nodrošināts, viss izdomāts. Man patīk šeit, nākošajā gadā ar 2000. gada komandu mēs arī brauksim, tas ir skaidrs.

Man, vienīgais, labāk būtu, ja vecākiem nebūtu ļauts piedalīties, jo bērni ļoti ietekmējas. Vecāki ir teltīs, viņi ir atbraukuši atpūsties, un bērni tiecas pie viņiem. Es ar bērniem labāk tieku galā bez vecākiem. Tas ir labi, ka par viņiem fano, bet tad lai brauc tikai fanot, vecāki nedrīkst piedalīties tajā kopējā „katlā”. Kad esmu viens, varu bērnus vadīt un strādāt ar viņiem kā gribu. Kad tētis un mamma ir mājās, piezvanām, sarunājam visu, vecāki atbrauc, paskatās, aizbrauc prom. Ar visiem jau tā nav, bet daži bērni ir ļoti atkarīgi no vecākiem. Viņi jau vēl ir maziņi.”

Attēlā: spēlē Valmieras FK (formas ar zaļajām svītrām) ar Jelgavas FK Viola

Jelgavas FK Viola komandas treneris Kaspars Tiltiņš: „Mēs trenējamies apmēram gadu, pusotru, trenējamies Jelgavā Daugavas stadionā uz mākslīgā laukuma, kas uzklāts uz asfalta. Uz lielā laukuma dome un pilsētas valdība mūs nelaiž.

Esam piedalījušies daudzos turnīros, īpaši nekādus sasniegumus vēl neesam guvuši. Šis ir viens no lielākajiem turnīriem. Tas gandrīz jau pielīdzināms 1999. gadā dzimušo zēnu komandu čempionātam. Mūsu komanda Staicelē startē labi, cīnīsimies par 1./2. vietu.

Man komandā ir 4 spēlētāji no 2000. gada. Trenēju arī 2000. gada zēnu grupu, kurus atvedīšu nākošajā gadā, ja taisīsiet turnīru.

Gulēšana ļoti laba, organizācija ļoti laba, uzskatu, ka viena no labākajām, kur esmu bijis, izbraukājis, man ļoti patika. Bet vienīgi ar ēdināšanu mazliet bija problēmas, domāju, ka to jūs uzlabosiet, un viss būs kārtībā.”

K. Tiltiņš: „Komanda bija sīva, domāju, ka viņi beidzamajā spēlē ar Bausku pacīnīsies un var tikt pie medaļām. Lai viņi dabū medaļas!”

Valmieras FK treneris Andis Ādamsons: „Ar šo komandu sākām strādāt pagājušā gada septembrī. Šis ir otrais lielākais turnīrs, kurā piedalāmies. Viens bija pašā sezonas sākumā, pavasarī, Kauguros, tur izcīnījām trešo vietu. Papildus startējam Vidzemes čempionātā pie gadu vecākiem. Tur sekmes ir mainīgas - gan uzvaras, gan lieli zaudējumi. Lielākais sabraukums un cīņas viņiem ir pirmo reizi šeit, Staicelē. Komandā ir 3 spēlētāji 2000. gadā un 1 spēlētājs 2001.gadā dzimušais.

Ar turnīra organizāciju esmu ļoti apmierināts, viss ir kārtībā, patīkama atmosfēra, labs zālājs, tiesnešu kvalitāte – viss apmierina.”

Dainis Gudermanis, Latvijas Jaunatnes Futbola Līgas valdes priekšsēdētājs rezumē: „Šodien beidzās Stārķa kausa otrais turnīrs. Šeit, kā jau iepriekš teicu, piedalījās komandas no mazākiem klubiem, kuras nav tik daudz vēl apguvušas futbola prasmi, bet spēlēs bija interesantas.

Vakar bija sacensības vecākiem, vecāki bija sabraukuši vēl vairāk kā iepriekšējo reizi. Šautriņmešanā piedalījās 36 mammas, tēvi arī daudz vairāk.

Pozitīvs noteikti jāsaka tas, ka, pateicoties (droši vien) iepriekšējai publikācijai, jautājums par ēdienkarti noteikti uzlabojies, kopējais iespaids un atsauksmes ir labas, neskatoties uz to, ka šinī vecumā vienmēr ir bērni, kas gandrīz neko neēd. Vārdu sakot, šobrīd ir tā, kā vajadzētu būt, ievērojot summu, ko maksājam par ēdināšanu. Otra laba lieta - bija papildus iespējas vairāk iegādāties saldējumu, bufetes preces. Ja šajā virzienā ietu tālāk un būtu izbraukuma bufete ar tēju utt., tas dotu vēl papildus punktus. Domāju - vietējie cilvēki to sapratuši un nākotnē noorganizēs.

Ar pilsētas mēru tikko runājām par nākošo gadu. Skaidrs ir viens - nākošajā gadā turnīri mazajiem būs vairāk. Ja šogad viņi bija divi, tad nākošajā gadā kādi 4-5 noteikti būs, pie kam katrs turnīrs būs ar lielāku dalībnieku skaitu, jo iet runa par iespējām komandas izmitināt skolas klašu telpās.

Patīkami ir tas, ka vietējie cilvēki saprot un Staiceli bez futbola viņiem grūti iedomāties. Ja tā ir, tad visi mīnusi vai pusmīnusi tiks likvidēti. No savas puses mēs sakām - turnīri būs arvien vairāk, centīsimies kādu turnīru pieskaņot arī jūsu pilsētas svētkiem. Pagaidām esmu apmierināts.”

Līdzjutējiem, kas ne tikai sekoja līdz staiceliešu spēlei, bet centās arī zēnus pamācīt, jo paši kādreiz spēlējuši futbolu, jautāju – kā patika jauno staiceliešu spēle?

Vitauts: „Ļoti labi spēlē. Kļūmes ir, spēle paliek spēle, bet man patīk. Ja komanda cīnās par medaļām, tad tak ir labi. Futbolā jau tāpat kā spēlē „Gribu būt miljonārs”, viena kļūme un viss zaudēts – kā katram veicās, tā ir.”

Matīss Līsmanis (attēlā labajā malā): „Man nepatīk, ka Jančuks vārtos, kāpēc nav cits vārtsargs. Ja viņi visi trīs būtu laukumā – Alvis, Ronalds un Jančuks, tad būtu pavisam savādāk.      Es uzskatu, ka staicelieši turnīrā spēlēja ļoti labi. No sākuma ir tā, ka viņiem neveicas, šajā spēlē pat, bet otrajā puslaikā jau „uzspieda” kaut ko. Nedabūja bumbu iesist, kaut bija izdevīgi momenti, pēc manām domām trūkst uzbrucēji. Nākam skatīties spēles, jo interesanti. Man jānāk gribi vai negribi, jo brāļadēls spēlē. Futbolu daudz esmu pats spēlējis, tagad kājas beigtas, tāpēc tikai drusciņ vēl uzskrienu un pendeles uzsitu. Futbols īstenībā ir nežēlīgs. Es pats arī no tāda vecuma spēlēju.”

Uzrunāju parasti tik aktīvi savu viedokli izsakošo futbola fanu Udo Gustavsonu, bet šoreiz viņš skopi atbildēja, ka pavērošot jauno staiceliešu spēles līdz rudenim un tad vērtēšot. Taču te jāpiezīmē, ka staiceliešiem šajā sezonā atlikušas tikai 3 spēles 14. augustā Vidzemes čempionāta 3. sabraukumā Valmierā, kur viņi spēlēs starp 1998. gadā dzimušo zēnu komandām. Maz ticams, ka Udo dosies uz Valmieru.

Staiceles futbola veterāns Egons Strencis: „Atnāku gan paskatīties, bet maz esmu vērojis tieši staiceliešus. Ar dažām komandām viņi diezgan labi nospēlē, bet ar citām – ārkārtīgi vārgi, šodien pat. Babītes pirmā komanda ir ļoti spēcīga, mūsējie neko nevar izdarīt, ne ātrumā, ne saspēlēs. Ar Valmieru spēlējot kaut kā laimējās, valmieriešus uzvarēja. Tā kā pa viļņiem. Vēl ļoti daudz jāmācās. Žēl jau ir, bet neko nevar darīt, stiprais uzvar. Sakām, viņi vēl mazi, bet te tie mazie „rozā knīpas” (domāti FS Daugava/Babīte-1 futbolisti – I.D.)? Cik skaisti spēlē – kā redz laukumu, kā saprot, zina kur iet, kur piespēlēt. Dažas lielās komandas pat nespēlē tik labi, kā viņi.

Ja Bausku uzvarēs, tad staiceliešiem būs trešā vieta, tas ir labi - mazas pilsētiņas komanda starp Latvijas komandām. Grūti mums iet, nav izvēles, jāņem tas, kas grib spēlēt un kas daudzmaz var.”

Noslēgumā Dainis Gudermanis teica paldies jaunajiem futbolistiem, vecākiem, treneriem, aicināja trenēties, lai nākošajā gadā atkal varētu šeit tikties un pasniedza balvas.

5. vietu ieguva FK Jūrmala/JFC Kauguri.

4. vietā - VJFC Staicele, komandas kapteinis Ronalds Līsmanis, treneris Edgars Konstantinovičs.

Pirmo trīs vietu ieguvēji saņem diplomus un medaļas.

3. vietā - Bauskas FK, treneris Raimonds Aleksandrovs.

2. vietā – Jelgavas FK Viola, treneris Kaspars Tiltiņš.

Kausu par turnīrā izcīnīto 1. vietu, uzvarot visās spēlēs, saņem komandas Daugava/Babīte-1 kapteinis.

Turnīra uzvarētāji FS Daugava/Babīte 1. komanda kopā ar treneri Vadimu Farionu.

Uz tikšanos nākamajā gadā!

Sagatavoja Ieva Drone