Staicele - Reportāžas - Par ES atbalsta programmām

05.07.2007.

Par ES atbalsta programmām – tikšanās ar Jāni Ozoliņu

Par ES atbalsta programmām 2007. gadā jūlija sākumā staiceliešiem stāstīja Jānis Ozoliņš, Uzņēmumu vadības ekspertu biroja direktors, kurš ilgstoši darbojas ar struktūrfondiem. Viņš informēja par to, kas būs jaunajos struktūrfondos laika periodā no 2007. līdz 2013. gadam, īpaši akcentējot programmas, kurās jau šajā gadā varēs iesniegt projektus. Jānis Ozoliņš stāstīja: „Viens no kritērijiem visās programmās ir teritorijas attīstības indekss, kas Staicelei ir zems (-1,038). Ir teritorijas, kur indekss ir zemāks, bet tās ir ļoti tālu vai ar ļoti zemu ekonomisko aktivitāti, Latgales austrumu pusē, piemēram. Staicele ir aktīvāka pret šo teritorijas daļu, tas dod priekšrocības naudas piesaistei.

Visām programmām raksturīgi daži jaunumi: vairumā programmu vienu vai divus mēnešus iepriekš izsludinās projektu pieņemšanas laiku un iesniegšanas datumam nebūs nozīmes. Visi iesniegtie projekti tiks savstarpēji vērtēti pēc kritērijiem, kvalitatīvajos kritērijos katrs projekts savāks kādu punktu skaistu. Sākumā tie ir stingri, jo periods ir liels.

Šogad atvērsies 3 programmas.

1. Caur Latvijas Investīciju Attīstības aģentūru (LIAA) ies programma – „Atbalsts uzņēmumiem īpaši atbalstāmajās teritorijās”, pieteikšanās sāksies ar 1. augustu. Būtiskākie aspekti: paredzēts uzņēmumiem no 10 līdz 40 darbiniekiem, atbalstā var iegūt Ls 70000, atbalsta intensitāte – 40%. Atlases kritēriji (tie, kas dod punktus projektam): pats svarīgākais – īstenošanas vietas attīstības indekss, nozare (pakalpojumu nozarei dod mazāk punktu, apstrādājošai rūpniecībai vairāk), izmaksu pamatotība un efektivitāte u.c.

2. Caur Lauku Atbalsta dienestu (LAD) ies programma – „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai”, kurā varēs pieteikties ar šī gada 1.septembri. Šeit atbalsts nav tik pievilcīgs, kā iepriekšējā programmā, lai abas programmas nepārklātos, te būs atbalsts tikai mikrouzņēmumiem (kur strādā 1 līdz 9 darbinieki). Jaunu uzņēmumu radīšanai var attiecināt 35 tūkstošus latu, no kuriem 40% dabūt atpakaļ – tātad ap 14 tūkstošiem latu. Uz jau esošu uzņēmumu var attiecināt 70 000 latu, atbalstā iegūt - 28 000 latu. Šajā programmā var startēt pārtikas produktu pārstrādes, kokapstrādes, paīra rūpniecības, veterinārās darbības u.c. nozarēs ( nozaru sarakstu var redzēt Zemkopības ministrijas mājas lapā (www.zm.gov.lv) sadaļā „Valsts un ES atbalsts”). Attiecināmās izmaksas šajā programmā demokrātiskas – tehnikai, iekārtām, aprīkojums, programmatūra, būvniecība, vispārējās izmaksas (arhitektiem, konsultantiem). Atlases kritēriji: projekta ieviešanas vieta, atbalsta pretendenta izglītība, projekta ieviešanas vietas attīstības indekss, ieviešanas nozare u.c.

3. Programma „Lauku saimniecību modernizācija”. Tā kā ZM ir cieša sadarbība ar lauksaimnieku organizācijām un lauksaimnieki ir pietiekami ietekmīga daļa, tika izlemts, ka viņiem jau šajā gadā jādod iespēja pieteikties. Šajā programmā jau pirmajā gadā izdalīti pietiekami lieli līdzekļi – atbalsta kopējā summa ap 40 miljoniem latu. Lauksaimniekiem ir iespēja saņemt daudz vairāk, nekā citās nozarēs. Kritēriji: pats nozīmīgākais šeit – jo mazāk iepriekš saņemts atbalsts, jo vairāk punktus var dabūt. Pretendenta izglītība lauksaimniecības nozarē, vai ir būvprojekts. Tāds politisks moments - ja ir kooperatīvā sabiedrība, tad dabū punktus klāt.”

Pēc Jāņa Ozoliņa stāstījuma izvērtās saruna par to, kāpēc šajā sarunā piedalās tik maz Staiceles uzņēmēji un lauksaimnieki.

Anita Strokša: „Es domāju, ar katru cilvēku jārunā individuāli, jāpārliecina. Domāju, ka šī tikšanās nav pareizi noorganizēta. Klausoties lekciju, redzu cilvēkus, kas varētu startēt zivsaimniecībā, autoservisā, kurināmā ražošanā. Bet daudziem uzņēmējiem Staicelē vispirms jānokārto pamati – zemesgrāmatas, īpašumtiesības. Mēneša laikā, kad var iesniegt projektu, to nevar izdarīt.”
 

Neliela saruna ar Jāni Ozoliņu pēc lekcijas:

Kādos gadījumos pie jums var griezties un lūgt konsultāciju?

J. Ozoliņš: „Kad ir jau gatava ideja vai esošajā uzņēmumā ir skaidri virzieni, kādos būtu turpmāk jāattīstās - vai radot jaunus produktus, vai attīstot un paplašinot esošo ražošanu. Atbilstoši idejai es palīdzētu piemeklēt un izlemt, kurās valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta programmās būtu iespējams naudu saņemt. Tas dotu iespēju lielākā mērogā izvest ideju, nekā iesējams paša spēkiem.”

Konsultācija ir bezmaksas?

J. Ozoliņš: „Jā, sākotnēji idejas īpašnieks gūs priekšstatu par to, kādas ir viņa iespējas. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēks realizējis ideju, saņēmis gatavas iekārtas, samaksājis par tām pilnu cenu, un tad viņš uzzina, ka varēja pusi dabūt atpakaļ, bet ir par vēlu. Tā notiek informācijas trūkuma dēļ.”

Tātad speciālista padoms ir ļoti noderīgs, jo uzņēmējs nevar visu zināt. Jūs pārzināt visas iespējas, ko piedāvā Latvijas valsts un ES, tātad varat palīdzēt. Šajā sarunā arī nebūtu lietderīgi saukt interneta mājas lapu adreses, kur var atrast informāciju.

J. Ozoliņš: „Jā, sākotnēji būtu jāvelta dienām laiks, lai saprastu, kādas programmas ir un orientētos tajās, jo katrs specializējas savā vietā. Neredzu laiku, lai uzņēmējs varētu aktīvi sekot visam līdzi.”

Kādi ir virzieni, kuros staicelieši varētu startēt un gūt atbalstu savām idejām?

J. Ozoliņš: „Kokapstrāde, lauksaimniecība, viesu nami, papīra rūpniecība, autoserviss - tās ir esošās nozares, pie nosacījuma, kad uzņēmēji tajās pašās vēlas darboties. Ir arī citas lietas, ko var darīt, ja ir labas idejas. Parasti, kad tiekos ar uzņēmējiem, kādiem 60 – 70 % ir tā - viņi strādā vienā biznesā, bet ir idejas vēl tur un tur. Gandrīz nav tādu, kas darbojas tikai vienā virzienā, uzņēmēji grib diversificēt savu darbību. Biznesa vide ir dinamiska, dažādi faktori, darbaspēka izmaksu celšanās liek domāt par alternatīva biznesa attīstību, kas varētu nākotnē sniegt to, uz kā balstīties.”

Iesaistīšanās atbalsta programmās prasa daudz laika, enerģijas, tas saistīts ar lielu birokrātiju. Varbūt ne katrs to grib uzņemties?

J. Ozoliņš: „To uzņemas konsultants, uzņēmējam jābūt idejai. Veiksmīgos gadījumos parasti ir tā, ka netiek veikti nopietni tirgus pētījumi, jo atbalsta pretendents zina tirgu, pats ikdienā ir izpētījis un pilnīgi pārliecināts, sarunā ar konsultantu var pamatot, ka ideja labi aizies. Uz vienkāršiem loģiskiem pieņēmumiem balstīts pamatojums - tas ir viens, ar ko jānāk. Vēl ir tas finansējums, ko piesaista no bankas, tas jānodrošina pašam, vai arī jābūt savai naudai. Dokumentu kārtošanu un visu izskaitļošanu, līdzi sekošanu, gala atskaites sagatavošanu - to visu darām mēs. Projekta realizācijā svarīgi izvēlēties arī labu piegādātāju, kas pakalpojumus un preces piegādās laicīgi, normālā kvalitātē. Tad menedžmenta problēmām pašam pretendentam nevajadzētu būt tik lielām.”

Pastāstiet, lūdzu, par kādiem mazākiem projektiem, ko Jūs esat rakstījis un piedalīties to realizācijā.

J. Ozoliņš: „Salacgrīvā ir tāda būvfirma „Kubs” un Aigaram Kalniņam mēs divus projektus taisījām, iesniedzām Valsts Reģionālās Attīstības aģentūrā. Tie ir pabeigti, nauda dabūta atpakaļ. Tur bija tehnikas iegāde. Līdzīgs atbalsts tagad būs pieejams Latvijas Investīciju Attīstības aģentūrā. Domāju, ka kokapstrādes un guļbūvju ražotāji, ja viņiem būtu nepieciešamas kādas jaunas iekārtas un tehnika, vai kaut ko uzbūvēt, varētu mierīgi pretendēt šajā programmā. 70000 latu ir nauda, ko cits varbūt nopelna tikai vairākos gados.

Piemēri ir ļoti dažādi. No iepriekšējiem periodiem ir bijis tā, ka viens uzbūvējis viesu namu ar minimāliem līdzekļiem, tagad viņš šo viesu namu, kā tūrisma biznesā pieļaujams, kā uzņēmumu pārdos, un peļņa būs fantastiska. No vienkārša cilvēka, kuram piederēja zemes gabals, dažos gados kļuva par miljonāru.

Visās nozarēs iekārtām ir liela nozīme, lai kvalitatīvāk varētu sniegt pakalpojumus. Atkarībā no biznesa idejām var atrast, ko vajadzētu pirkt.”

Kāds atbalsts būs pieejam tūrismam?

J. Ozoliņš: „Esošajām tūrisma mītnēm līdz 20 gultas vietām būs pieejams atbalsts nākamā gada sākumā. Ar SAPARD atbalstu daudzas mītnes tika uzceltas, tur pat dažos projektos bija atbalsts līdz 160 000 latu, ko saņēma lielākās muižas. Pagājušā struktūrfondu periodā no 2004. – 2006. gadam, kad bija otrais vilnis, varēja projektā dabūt līdz 180 000 latu, ieguldot divas reizes vairāk. Bet tagad ir izpētīts, ka mītnes uzceltas diezgan daudz, bet to kvalitāte nav tik laba, tajās vietās nav īsti daudz ko darīt tūristiem, citur nevar normāli paēst uz vietas, nav visām prasībām atbilstošas virtuves, labierīcības reizēm kopējās. Tāpēc uzsvars likts uz virtuves iekārtu iegādi, sanitāro lietu sakārtošanu, tenisa laukumu ierīkošanu, u.c. aprīkojumu, lai mītnē būtu ko darīt. Pa visām šīm te pozīcijām kopā var savākt diezgan būtisku atbalstu.”

Kāds atbalsts pieejams lauksaimniecībā?

J. Ozoliņš: „Lauksaimniecībā atbalsta pasākumu spektrs ir ļoti plašs, tur ir tuvu pie 30 dažādiem pasākumiem. Šajā gadā septembrī varēs pieteikties lauksaimniecības produktu ražotāji, zemnieki, līdzīgi kā iepriekš - varēs iegādāties tehniku, iekārtas produkcijas pirmapstrādei, īpašs atbalsts šoreiz būs būvniecībai, paredzot papildus punktus un lielāku atbalsta intensitāti projekta izvērtēšanā tieši būvniecības projektiem. Salīdzinot ar atbalstu citām nozarēm, lauksaimniekiem, kā stratēģiskai nozarei, tas saglabājas visai liels. Vienīgais, varbūt zivsaimniecībā varētu dabūt vēl lielāku, jo pretendenti nav tik ekonomiski spēcīgi. Lauksaimniekiem nevajadzētu laist garām pirmo kārtu. Ja tagad iesniedz projektus, tos apstiprinās līdz decembrim, tad, uzsākot sezonu, varēs sākt jau būvēt vai iepirkt tehniku.”

Mums nav tik daudz uzņēmīgo cilvēku ...

J. Ozoliņš: „Es nezinu, te izskatās, ka lietas notiek normāli. Iebraucot redzu, ka sakopta vide. Ja to dara pašvaldība, tad tie arī ir vietējie cilvēki. Izskatās, ka kultūrvide ir aktīva un diezgan krāsaina priekš tādas vietas. Pat pārsteidzošs ir viss, kas te redzams. Tāpēc arī uzņēmēji varētu būt aktīvi.

Ko Jūs vēl vēlētos pateikt?

J. Ozoliņš: „Es teiktu tā, ja vēlas kaut ko darīt, tad noteikti jāizanalizē - vai var dabūt valsts atbalstu. Jo tādā gadījumā projekts īsākā laikā atmaksāsies, vai arī būs iespēja lielākā apjomā to realizēt, kas tālāk attiecīgi pacels īpašnieka īpašuma vērtību. Iespējas joprojām ir. Nezinu, kā būs nākamajā periodā – varbūt Latvija būs pietiekami attīstīta, un te vairs tādu atbalstu principā nevarēs dabūt? Varbūt mūsu attīstības līmenis sasniegs kādu vidējo pa visām valstīm? Tagad skatās visas valstis, arī mazāk attīstītās, kas nākušas klāt, tāpēc vidējais līmenis vairs nav tik augsts. Šajā periodā jau vairākas valstis vai to reģioni nesaņem struktūrfondu atbalstu, piemēram, Prāgā viens apgabals, Slovēnija – visa valsts ir attīstīta.”

Paldies par sarunu!

Ar Jāni Ozoliņu var sazināties - t. 29456258, 67200911, e-pasts: ozolins.janis@apollo.lv

Sagatavoja Ieva Drone