Staicele -
Reportāžas - Par ES atbalsta
programmām
05.07.2007.
Par ES atbalsta programmām tikšanās ar Jāni Ozoliņu
Par ES atbalsta programmām 2007. gadā jūlija sākumā
staiceliešiem stāstīja Jānis Ozoliņš, Uzņēmumu vadības ekspertu biroja
direktors, kurš ilgstoši darbojas ar struktūrfondiem. Viņš informēja par
to, kas būs jaunajos struktūrfondos laika periodā no 2007. līdz 2013.
gadam, īpaši akcentējot programmas, kurās jau šajā gadā varēs iesniegt
projektus. Jānis Ozoliņš stāstīja: Viens no kritērijiem visās
programmās ir teritorijas attīstības indekss, kas Staicelei ir zems
(-1,038). Ir teritorijas, kur indekss ir zemāks, bet tās ir ļoti tālu
vai ar ļoti zemu ekonomisko aktivitāti, Latgales austrumu pusē,
piemēram. Staicele ir aktīvāka pret šo teritorijas daļu, tas dod
priekšrocības naudas piesaistei.
Visām programmām raksturīgi daži jaunumi: vairumā
programmu vienu vai divus mēnešus iepriekš izsludinās projektu
pieņemšanas laiku un iesniegšanas datumam nebūs nozīmes. Visi iesniegtie
projekti tiks savstarpēji vērtēti pēc kritērijiem, kvalitatīvajos
kritērijos katrs projekts savāks kādu punktu skaistu. Sākumā tie ir
stingri, jo periods ir liels.
Šogad atvērsies 3 programmas.
1. Caur Latvijas Investīciju Attīstības aģentūru (LIAA)
ies programma Atbalsts uzņēmumiem īpaši atbalstāmajās
teritorijās, pieteikšanās sāksies ar 1. augustu. Būtiskākie
aspekti: paredzēts uzņēmumiem no 10 līdz 40 darbiniekiem, atbalstā var
iegūt Ls 70000, atbalsta intensitāte 40%. Atlases kritēriji (tie, kas
dod punktus projektam): pats svarīgākais īstenošanas vietas attīstības
indekss, nozare (pakalpojumu nozarei dod mazāk punktu, apstrādājošai
rūpniecībai vairāk), izmaksu pamatotība un efektivitāte u.c.
2. Caur Lauku Atbalsta dienestu (LAD) ies programma Atbalsts
uzņēmumu radīšanai un attīstībai, kurā varēs pieteikties ar šī gada
1.septembri. Šeit atbalsts nav tik pievilcīgs, kā iepriekšējā programmā,
lai abas programmas nepārklātos, te būs atbalsts tikai mikrouzņēmumiem
(kur strādā 1 līdz 9 darbinieki). Jaunu uzņēmumu radīšanai var
attiecināt 35 tūkstošus latu, no kuriem 40% dabūt atpakaļ tātad ap 14
tūkstošiem latu. Uz jau esošu uzņēmumu var attiecināt 70 000 latu,
atbalstā iegūt - 28 000 latu. Šajā programmā var startēt pārtikas
produktu pārstrādes, kokapstrādes, paīra rūpniecības, veterinārās
darbības u.c. nozarēs ( nozaru sarakstu var redzēt Zemkopības
ministrijas mājas lapā (www.zm.gov.lv)
sadaļā Valsts un ES atbalsts). Attiecināmās izmaksas šajā programmā
demokrātiskas tehnikai, iekārtām, aprīkojums, programmatūra,
būvniecība, vispārējās izmaksas (arhitektiem, konsultantiem). Atlases
kritēriji: projekta ieviešanas vieta, atbalsta pretendenta izglītība,
projekta ieviešanas vietas attīstības indekss, ieviešanas nozare u.c.
3. Programma Lauku saimniecību modernizācija. Tā kā ZM ir cieša
sadarbība ar lauksaimnieku organizācijām un lauksaimnieki ir pietiekami
ietekmīga daļa, tika izlemts, ka viņiem jau šajā gadā jādod iespēja
pieteikties. Šajā programmā jau pirmajā gadā izdalīti pietiekami lieli
līdzekļi atbalsta kopējā summa ap 40 miljoniem latu. Lauksaimniekiem
ir iespēja saņemt daudz vairāk, nekā citās nozarēs. Kritēriji: pats
nozīmīgākais šeit jo mazāk iepriekš saņemts atbalsts, jo vairāk
punktus var dabūt. Pretendenta izglītība lauksaimniecības nozarē, vai ir
būvprojekts. Tāds politisks moments - ja ir kooperatīvā sabiedrība, tad
dabū punktus klāt.
Pēc Jāņa Ozoliņa stāstījuma izvērtās saruna par to, kāpēc šajā sarunā
piedalās tik maz Staiceles uzņēmēji un lauksaimnieki.
Anita Strokša: Es domāju, ar katru cilvēku jārunā individuāli,
jāpārliecina. Domāju, ka šī tikšanās nav pareizi noorganizēta.
Klausoties lekciju, redzu cilvēkus, kas varētu startēt zivsaimniecībā,
autoservisā, kurināmā ražošanā. Bet daudziem uzņēmējiem Staicelē
vispirms jānokārto pamati zemesgrāmatas, īpašumtiesības. Mēneša laikā,
kad var iesniegt projektu, to nevar izdarīt.
Neliela saruna ar Jāni Ozoliņu pēc lekcijas:
Kādos gadījumos pie jums var griezties un lūgt konsultāciju?
J. Ozoliņš: Kad ir jau gatava ideja vai esošajā uzņēmumā ir skaidri
virzieni, kādos būtu turpmāk jāattīstās - vai radot jaunus produktus,
vai attīstot un paplašinot esošo ražošanu. Atbilstoši idejai es
palīdzētu piemeklēt un izlemt, kurās valsts un Eiropas Savienības (ES)
atbalsta programmās būtu iespējams naudu saņemt. Tas dotu iespēju
lielākā mērogā izvest ideju, nekā iesējams paša spēkiem.
Konsultācija ir bezmaksas?
J. Ozoliņš: Jā, sākotnēji idejas īpašnieks gūs priekšstatu par to,
kādas ir viņa iespējas. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēks realizējis
ideju, saņēmis gatavas iekārtas, samaksājis par tām pilnu cenu, un tad
viņš uzzina, ka varēja pusi dabūt atpakaļ, bet ir par vēlu. Tā notiek
informācijas trūkuma dēļ.
Tātad speciālista padoms ir ļoti noderīgs, jo uzņēmējs nevar visu
zināt. Jūs pārzināt visas iespējas, ko piedāvā Latvijas valsts un ES,
tātad varat palīdzēt. Šajā sarunā arī nebūtu lietderīgi saukt interneta
mājas lapu adreses, kur var atrast informāciju.
J. Ozoliņš: Jā, sākotnēji būtu jāvelta dienām laiks, lai saprastu,
kādas programmas ir un orientētos tajās, jo katrs specializējas savā
vietā. Neredzu laiku, lai uzņēmējs varētu aktīvi sekot visam līdzi.
Kādi ir virzieni, kuros staicelieši varētu startēt un gūt atbalstu
savām idejām?
J. Ozoliņš: Kokapstrāde, lauksaimniecība, viesu nami, papīra
rūpniecība, autoserviss - tās ir esošās nozares, pie nosacījuma, kad
uzņēmēji tajās pašās vēlas darboties. Ir arī citas lietas, ko var darīt,
ja ir labas idejas. Parasti, kad tiekos ar uzņēmējiem, kādiem 60 70 %
ir tā - viņi strādā vienā biznesā, bet ir idejas vēl tur un tur. Gandrīz
nav tādu, kas darbojas tikai vienā virzienā, uzņēmēji grib diversificēt
savu darbību. Biznesa vide ir dinamiska, dažādi faktori, darbaspēka
izmaksu celšanās liek domāt par alternatīva biznesa attīstību, kas
varētu nākotnē sniegt to, uz kā balstīties.
Iesaistīšanās atbalsta programmās prasa daudz laika, enerģijas, tas
saistīts ar lielu birokrātiju. Varbūt ne katrs to grib uzņemties?
J. Ozoliņš: To uzņemas konsultants, uzņēmējam jābūt idejai.
Veiksmīgos gadījumos parasti ir tā, ka netiek veikti nopietni tirgus
pētījumi, jo atbalsta pretendents zina tirgu, pats ikdienā ir izpētījis
un pilnīgi pārliecināts, sarunā ar konsultantu var pamatot, ka ideja
labi aizies. Uz vienkāršiem loģiskiem pieņēmumiem balstīts pamatojums -
tas ir viens, ar ko jānāk. Vēl ir tas finansējums, ko piesaista no
bankas, tas jānodrošina pašam, vai arī jābūt savai naudai. Dokumentu
kārtošanu un visu izskaitļošanu, līdzi sekošanu, gala atskaites
sagatavošanu - to visu darām mēs. Projekta realizācijā svarīgi
izvēlēties arī labu piegādātāju, kas pakalpojumus un preces piegādās
laicīgi, normālā kvalitātē. Tad menedžmenta problēmām pašam pretendentam
nevajadzētu būt tik lielām.
Pastāstiet, lūdzu, par kādiem mazākiem projektiem, ko Jūs esat
rakstījis un piedalīties to realizācijā.
J. Ozoliņš: Salacgrīvā ir tāda būvfirma Kubs un Aigaram Kalniņam
mēs divus projektus taisījām, iesniedzām Valsts Reģionālās Attīstības
aģentūrā. Tie ir pabeigti, nauda dabūta atpakaļ. Tur bija tehnikas
iegāde. Līdzīgs atbalsts tagad būs pieejams Latvijas Investīciju
Attīstības aģentūrā. Domāju, ka kokapstrādes un guļbūvju ražotāji, ja
viņiem būtu nepieciešamas kādas jaunas iekārtas un tehnika, vai kaut ko
uzbūvēt, varētu mierīgi pretendēt šajā programmā. 70000 latu ir nauda,
ko cits varbūt nopelna tikai vairākos gados.
Piemēri ir ļoti dažādi. No iepriekšējiem periodiem ir bijis tā, ka
viens uzbūvējis viesu namu ar minimāliem līdzekļiem, tagad viņš šo viesu
namu, kā tūrisma biznesā pieļaujams, kā uzņēmumu pārdos, un peļņa būs
fantastiska. No vienkārša cilvēka, kuram piederēja zemes gabals, dažos
gados kļuva par miljonāru.
Visās nozarēs iekārtām ir liela nozīme, lai kvalitatīvāk varētu
sniegt pakalpojumus. Atkarībā no biznesa idejām var atrast, ko vajadzētu
pirkt.
Kāds atbalsts būs pieejam tūrismam?
J. Ozoliņš: Esošajām tūrisma mītnēm līdz 20 gultas vietām būs
pieejams atbalsts nākamā gada sākumā. Ar SAPARD atbalstu daudzas mītnes
tika uzceltas, tur pat dažos projektos bija atbalsts līdz 160 000 latu,
ko saņēma lielākās muižas. Pagājušā struktūrfondu periodā no 2004.
2006. gadam, kad bija otrais vilnis, varēja projektā dabūt līdz 180 000
latu, ieguldot divas reizes vairāk. Bet tagad ir izpētīts, ka mītnes
uzceltas diezgan daudz, bet to kvalitāte nav tik laba, tajās vietās nav
īsti daudz ko darīt tūristiem, citur nevar normāli paēst uz vietas, nav
visām prasībām atbilstošas virtuves, labierīcības reizēm kopējās. Tāpēc
uzsvars likts uz virtuves iekārtu iegādi, sanitāro lietu sakārtošanu,
tenisa laukumu ierīkošanu, u.c. aprīkojumu, lai mītnē būtu ko darīt. Pa
visām šīm te pozīcijām kopā var savākt diezgan būtisku atbalstu.
Kāds atbalsts pieejams lauksaimniecībā?
J. Ozoliņš: Lauksaimniecībā atbalsta pasākumu spektrs ir ļoti plašs,
tur ir tuvu pie 30 dažādiem pasākumiem. Šajā gadā septembrī varēs
pieteikties lauksaimniecības produktu ražotāji, zemnieki, līdzīgi kā
iepriekš - varēs iegādāties tehniku, iekārtas produkcijas pirmapstrādei,
īpašs atbalsts šoreiz būs būvniecībai, paredzot papildus punktus un
lielāku atbalsta intensitāti projekta izvērtēšanā tieši būvniecības
projektiem. Salīdzinot ar atbalstu citām nozarēm, lauksaimniekiem, kā
stratēģiskai nozarei, tas saglabājas visai liels. Vienīgais, varbūt
zivsaimniecībā varētu dabūt vēl lielāku, jo pretendenti nav tik
ekonomiski spēcīgi. Lauksaimniekiem nevajadzētu laist garām pirmo kārtu.
Ja tagad iesniedz projektus, tos apstiprinās līdz decembrim, tad,
uzsākot sezonu, varēs sākt jau būvēt vai iepirkt tehniku.
Mums nav tik daudz uzņēmīgo cilvēku ...
J. Ozoliņš: Es nezinu, te izskatās, ka lietas notiek normāli.
Iebraucot redzu, ka sakopta vide. Ja to dara pašvaldība, tad tie arī ir
vietējie cilvēki. Izskatās, ka kultūrvide ir aktīva un diezgan krāsaina
priekš tādas vietas. Pat pārsteidzošs ir viss, kas te redzams. Tāpēc arī
uzņēmēji varētu būt aktīvi.
Ko Jūs vēl vēlētos pateikt?
J. Ozoliņš: Es teiktu tā, ja vēlas kaut ko darīt, tad noteikti
jāizanalizē - vai var dabūt valsts atbalstu. Jo tādā gadījumā projekts
īsākā laikā atmaksāsies, vai arī būs iespēja lielākā apjomā to realizēt,
kas tālāk attiecīgi pacels īpašnieka īpašuma vērtību. Iespējas joprojām
ir. Nezinu, kā būs nākamajā periodā varbūt Latvija būs pietiekami
attīstīta, un te vairs tādu atbalstu principā nevarēs dabūt? Varbūt mūsu
attīstības līmenis sasniegs kādu vidējo pa visām valstīm? Tagad skatās
visas valstis, arī mazāk attīstītās, kas nākušas klāt, tāpēc vidējais
līmenis vairs nav tik augsts. Šajā periodā jau vairākas valstis vai to
reģioni nesaņem struktūrfondu atbalstu, piemēram, Prāgā viens apgabals,
Slovēnija visa valsts ir attīstīta.
Paldies par sarunu!
Ar Jāni Ozoliņu var sazināties - t. 29456258, 67200911, e-pasts:
ozolins.janis@apollo.lv
Sagatavoja Ieva Drone
|
|