Staicele -
Reportāžas - Kafejnīca Kāre
23.06.2007.
Pašu un citu priekam Staicelē atveras kafejnīca
Pilsētā priecīgs notikums - 23. jūnijā jautrā Līgo
noskaņā durvis vēra SIA Ciprese IS kafejnīca Kāre, Lielā ielā 9. Tās
darba laiks 9 20 darba dienās un 9 22 sestdienās, svētdienās un
svētku dienās`. Zinājām, gaidījām, vēlam veiksmi, atbalstīsim!

Saimniece plkst. 11.00 nāk atvērt durvis, bet ...

... nepacietīgo pirmās dienas apmeklētāju kuplais pulks steidz Inu
aplīgot.

Apmeklētāji tika cienāti ar gardiem pīrādziņiem, tad lūgti rakstīt savas
domas par ēdieniem, dzērieniem, kādus vēlētos te baudīt, un interjeru.

Kafejnīcā muzicē grupas Pažobele vīri.

Ziedonis Pelēkais un Antis Bergs priecājas par iespēju muzicēt un kopā
ar saimnieci kaldina plānus par turpmāko sadarbību.

Apkalpo Lāsma.
Kafejnīcas
atklāšanas videofragments 0.6Mb >>>

Par savu uzdrīkstēšanos, palīgiem un nākotnes plāniem
pēc divām nedēļām stāsta kafejnīcas īpašniece Ina Skuja:
Kas pamudināja veidot kafejnīcu?
Idejas tepat apkārt klīst. Ierunājās arī prāts,
varbūt nevajag, patiesībā par saviem līdzekļiem uzlaboju svešu īpašumu.
Bet kafejnīca jau vairākus gadus Staicelē ir brīva niša. Parasti biznesā
uzņēmumam izdevīgāk attīstīties vienā saistītā nozarē, bet man ir divi
dažādi virzieni rūpniecības preču tirgošana un pārtika, viss jāmācās
no jauna.
Kāds bija ceļš līdz gatavajam rezultātam, ko šodien
redzam? Kas palīdzēja celtniecībā, kas izdomāja iekārtojumu?
Izdomājām kopā ar vīru. Daudzi domā, ka meita veidoja
dizainu, jo viņai līdzīga profesija, bet viņa bija aizņemta. Šoreiz
vīram Ilmāram radās ideja, kā te visam vajadzētu būt. Viņš izdomāja
galdu izkārtojumu viņš, kā likt lampiņas. Galdiņš nišā cilvēkiem labi
patīk. Krāsas gan vīrs atstāja manā ziņā. Ar krēsliem laimējās, pēc
sludinājuma atradu kādu kafejnīcu, kura pārdod lietotus, bet atjaunotus
koka krēslus. Te nekas nav nejaušs.
Kafejnīcā esmu domājusi apvienot pilnīgi neiespējamas
lietas pasēdēšanas iespējas kopā ar pusdienošanas iespējām un
kulināriju, kad varētu iegādāties līdznešanai salātiņus, karbonādes utt.
Tagad top vēl viena telpa apmeklētājiem. Kāpēc to veidojam? Pati kā
kliente daudz apmeklēju kafejnīcas. Reizēm mazās vietās ir tā aizeju,
gribu paēst un nav kur, jo vienīgajai kafejnīcai uz durvīm uzrakstīts
maģiskais vārds bankets. Lai to novērstu, mums būs 2 telpas. Ja
cilvēks atnāk ar 5-6 draugiem atzīmēt vārda, dzimšanas dienu vai
vienkārši pasēdēt, vai kāda firma vēlas prezentēt savus izstrādājumus,
tad pieejama mazākā telpa. Ja sanāk 20 cilvēki, tad bankets notiek
lielākajā telpā. Tikmēr otrā telpā notiek ikdienišķā klientu
apkalpošana. Mums ir koka statīvi, pagaidām uz kājiņām, bet varbūt būs
iekaramas, lai norobežotu vakarā vienu galdiņu no otra lielākajā telpā.
Iespējams, būs arī dejas.
Vai Pažobeles muzikantus aicināsiet?
Gan jau viss notiks, man ir plāns viņus uzaicināt,
visticamāk sestdienās. Bet nezinu, kad kungi būs brīvi. Līgo dienā bija
patīkams pārsteigums, kad viņi teica varbūt te vajag mūziku, mēs
pēc 10 minūtēm būsim klāt. Brīnos, ka Līgo dienā Staicelē bija maz
cilvēku. Staicele ir tā vieta, kur pilsētnieki brauc uz savām lauku
mājām, bet tos nevienu neredzēju. Varbūt trūkums ir tāds, ka Jāņos bija
pasākumi pa dienu, bet vakarā tā plikā diesenīte laikam tomēr
nevilināja cilvēkus
Šogad arī rūpniecības pusē bija paklusa pirkšanās,
Ainažos arī bija klusi Jāņi. Jāpēta tirgus tendences. Ja man saka, ka te
būs svētki un cilvēki, tad es tā skeptiski uz to skatos kas tad, Līgo
nav svētki? Ja nebūtu Pažobele, tad mums arī būtu mazāk cilvēku.
Tas pievilināja cilvēkus un mums pašiem pirmajā dienā mūzika palīdzēja,
uzsita tādu asumu.
Pastāstiet, lūdzu, par komandu, kas strādā kafejnīcā.
Mums ir universāls cilvēks Lāsma. Viena no
visatsaucīgākajām. Viņa iederas gan Ainažos, kad tur kādreiz kāds
saslimst, gan rūpniecības precēs, gan esam braukuši izbraukumā, gan te,
kafejnīcā - visur. Viesmīlim jāprot veidot kontakts ar cilvēku, jābūt
patīkamam izskatam, runas veidam, un Lāsmai tas viss ir. Tas ir dabas
dots talants, ko nevar iegūt. Otra meitene, kas strādā ar cilvēkiem ir
viesmīle Ginta. Viņai viesmīlības nozarē no mums vislielākā pieredze,
viņa ir strādājusi Igates pilī, Vecmuižā. Gintai nav jāstāsta priekšā,
kur jāliek apakštasīte, viņa zina, ka vajag divas baltas blūzītes, u.c.
sīkumus. Par pavāru biju pieraudājusi pilnu pasauli, ka nevaru atrast.
Bet tad pieņēmu domu (tas gandrīz skar ezotēriku) - neatvēršu kafejnīcu
jūnijā, attaisīšu mēnesi vēlāk - jūlijā, vai man vajag tieši tagad? Tad
pēc pāris dienām uzradās Ilzīte tepat no kaimiņiem un saka zini, kā
man patīk dekorēt, kā man patīk vārīt. Tiešām, tā arī ir, viņai ašie
apgriezieni. Jūtu, ka varam sastrādāties. Ilze strādājusi Jūrmalas puses
kafejnīcās. Domājam kopīgi ēdienkarti. No tā, kā cilvēku redz uz ielas,
par viņu nevar spriest. Otra pavārīte, Liāna, brauc no Korģenes, prot
cept gardus pīrādziņus.
Domāju, katru dienu ēdienkartes augšpusē uzrakstīt
arī pavāres vārdu, kura gatavo. Tas varētu būt labs stimuls darbam, ne
jau vienmēr jāstimulē tikai ar materiāliem līdzekļiem. Ja pavāram būs
labi izdevies, viņu paslavēs, būs lepnums par savu darbu. Viesmīli visi
redz, bet pavāru neviens neredz, taču pavārs ir galvenais. Ne velti man
pavāriem ir vislielākās algas visā uzņēmumā, jo tas kafejnīcā ir
neatsverams.
Jūs arī piedalāties visās lietās un procesos?
Jā, no A līdz Z, pilnīgi visur. Kas tad atliek?
Būvniecību un dizainu varu apspriest ar vīru. Ēdienus gudrojam kopā ar
pavāriem, man jāved grāmatvedība, visas līgumu lietas, organizatoriskās
lietas. Galvenā atbildība jau ir uz vienu cilvēku, kuram tad jābūt
ekspertam gandrīz visās jomās. Man tagad jāizstudē visas ēdienu
tehnoloģijas, prasības, jāraksta tehnoloģiskās kartes, pavāri vēl
neprot, jo nav iepriekšējā darba vietās to darījuši. Ir jāpilda Pārtikas
un veterinārā dienesta (PVD) prasības. Nav tā, ka noliec vitrīnu un tā
stāv, tur vajag noteiktu temperatūru, saldētavā tāpat, arī telpā ir
temperatūras limits, jāievēro ēdienu plūsmas līnija, ka tīrie trauki
nevar krustoties ar netīriem u.t.t. un t.joprojām
Ja pieņemam preces,
jāpārbauda šofera sanitārā grāmatiņa, vai mašīnā ir refrežerators, kādā
tur temperatūra, tam visam jābūt atrakstītam, tas jāzina visiem
darbiniekiem. Lai atvērtu kafejnīcu, noteikumi ir drastiski, birokrātija
ļoti liela.
Darba gaitā esmu ievērojusi dažādus kuriozus. Par
atkritumu izmešanu. Ja neņemu 3. kategorijas dārgo konteineru, bet
slēdzu līgumu ar firmu, kas izved atkritumus 2. kategorijas konteinerā,
kas ir parastiem cilvēkiem, tad olu čaumalas jāizkarsē uz pannas
cepeškrāsnī - jādezinficē, un tikai tad tās var bērt konteinerā.
Konteinerus atkritumu poligonā saber vienā vietā, gan tos ar karsētām
olu čaumalām, gan tos ar nekarsētām...
Ēdienu atliekas varam dot suņiem, kaķiem, pat lāčiem,
bet produktīviem dzīvniekiem, kā, piemēram, cūciņām, nē. Tā kā suņiem un
kaķiem te būs jautri.
PVD jautāju, ko jūs ieteiktu pavāriem vilkt mugurā?
Man atbild - maiciņu un šortiņus vasarā, nevajag vilk halātus. Bet
noteikumos rakstīts, kad darbinieks iet uz to vietiņu, kur divas
nullītes uzzīmētas, viņam jānovelk tas apģērbs, kas mugurā. Sēžu un
domāju, kā to var izdarīt? Es saprotu, ja halāts, to var izdarīt, bet
te... Iznāk pretrunas ar to, ko PVD iesaka un prasa.
Tie ir tādi 3 kuriozi, kuri pirmie duras acīs.
Jautri, ja tam visam pieiet ar humoru. Rūpniecības preču galā ir
līdzīgi. Visi jau zina, ka visu ražo Ķīnā. Man personīgi ir bail no tā,
ka drīz mēs, baltie cilvēki, nemācēsim neko ražot. Būsim pieradināti
tikai pie Ķīnas produkcijas, līdz vienā brīdī būsim atkarīgi no Ķīnas
Kādas atsauksmes Jūs esat dzirdējusi pa šo laiku?
Man neviens nav sūdzējies tā atklāti. Secinājām, ka
Ilzei ir kreptīgāki ēdieni, bet Liānai maigāki.
Par pirmajā dienā dzirdēto grūti pateikt, kad cilvēks
lišķē un kad ir patiess. Uz šīm lietām skatos uzmanīgi, man vajag redzēt
vai vismaz zināt, kas to saka. Zinu cilvēkus, ziņu viņu domu gaitu un
tad varu izvērtēt.
Paldies par interviju! Paldies par uzņēmību, vēlam
veiksmi darbā un daudz radošas enerģijas!
Sagatavoja Ieva Drone
|
|