Staicele - Reportāžas - Staicele vimba

12.05.2007.

Staiceles Vimba 2007

Video fragments no Velo-šova (4.1 Mb) >>>

12. maijā, kad citviet Latvijā stipri lija, Staicelē visas dienas garumā spīdēja saule, padarot tradicionālos Vimbu svētkus par brīnišķīgu atpūtas dienu, kad pavasara smaržu pilnajā Salacas krastā varam sanākt kopā gan makšķerēšanas sacensībās, gan atrakcijās, gan pirmajā zaļumballē.

Makšķerēšanas sacensības sākās rīta agrumā (plkst. 6.00) ar reģistrāciju, siltu tēju, kafiju un pīrādziņiem, kurus sagādāja bibliotēkas vadītāja Anita Strokša. Sacensību atklāšanā tika uzvilts svētku karogs. Šoreiz sacensībās piedalījās 17 bērni un 7 pieaugušie. Bērni dalījās 2 klasēs – jaunāki par 16 gadiem un vecāki. Pieaugušie sacentās tautas klasē.


Attēlā: savu lomu rāda Toms Prokopovičs.

Šogad pasākuma organizatorus patīkami pārsteidza kuplais jauno makšķernieku pulciņš, viņu nopietnā attieksme pret sacensībām, kas lika pulcēties kopā jau labu brīdi pirms reģistrācijas. Par to varam teikt patiesi lielu paldies LNIIC Krustpunkti makšķerēšanas pulciņa vadītājam Jānim Vizorim – viņš pratis jauniešus ieinteresēt, aizraut, atbalstīt, iedrošināt.


Attēlā: zivju svēršana, pie svariem tiesnesis Jānis Treijs un Toms Arnavs.

Par sacensību organizāciju stāsta Staiceles makšķernieku biedrības Ūdensroze priekšsēdētājs un sacensību galvenais tiesnesis Jānis Treijs: „Makšķerēšana ir laba lieta, bet sacensības ir pavisam cita lieta. Citur cīnās par centimetriem, par sekundēm, te - par gramiem. Makšķerēšanas sporta veids ir ļoti dārgs, ja grib sasniegt labu rezultātu. Piemēram, Indulis Graviņš savam dēlam pirka makšķeri, barību un tas dārgi maksāja. Rezultāts bija. To parādīja arī Egons Simsons. Pirmo reizi viņam uzķērās viena vimba, Čečiņam 4 vimbas. Viņš sāka barot ar tādu barību, ka zivis (gan vimbas, gan plauži) ķērās viņam. Tāpēc arī ieguva 1. vietu. Visu izšķīra iebarošana. Makšķerēt jau arī pats par sevi jāprot – jāmāk savā laikā piecirst un izvilkt.

Šajā dienā vienlaicīgi notika arī republikas sacensības, kas aizvilināja profesionāļus no mūsu svētkiem uz Ventu, kur meistari aizstāvēja sava kluba krāsas. Profesionāļu klātbūtne sacensības padarītu daudz spraigākas, tad būtu arī meistarklase.

Pirms sacensībām bija jāpiestrādā, lai visu sagatavotu. Pilsētas dome deva naudu savu iespēju robežās, bet tieši makšķerēšanā balvas un medaļas deva Latvijas Makšķernieku asociācijas prezidents Egons Simsons. Viņam Staicelē patīk, viņš teica, - kamēr esmu dzīvs, tikmēr Staiceles Vimba notiks. Īstajā laikā viņš bija klāt ar balvām, dēls vēl atbrauca līdz. Viņš solīja, ka nākošajā gadā plānos tā, lai sacensības nesakrīt. Ļoti daudz palīdzēja Ainažu makšķernieku biedrības Lielsalaca vīri – Vilnis Stepanosvs un Ivo Sārs. Viņi iztaisīja sacensību nolikumu. Tur vajag daudzas saskaņošanas. Bez viņu palīdzības mēs to nebūtu izdarījuši. Andrejs Krūmiņš nosprauda zonas, Indulis Graviņš piedalījās tiesāšanā. Jānis Vizoris arī daudz palīdzēja, jauniešus saaģitēja. Man šīs bija pirmās sacensības.”

Sacensību noslēgumā domes priekšsēdētāja vietnieks Gatis Endziņš savā uzrunā teica: „Liels prieks par to, ka visi sacensību dalībnieki noķēruši zivis, tātad šodien zaudētāju nav.” Tā arī patiesi bija, kopējais loms – 34,9 kg.

Bērnu klasē (līdz 16 gadiem)

1. vieta – Reinis Graviņš (loms 880 g, vimba 320 g) - attēlā

2. vieta – Jānis Blūms (loms 800 g).
3. vieta – Kristaps Taulavičus (loms 780 g)  -attēlā

Jauniešu klasē (16 – 18 gadi)

1. vieta – Mārtiņš Simsons (loms 1,840 kg, vimba 460 g) - attēlā

2. vieta – Toms Arnavs (loms 1,020 kg)

3. vieta – Rihards Saņikovs (loms 1 kg)


Attēlā no kreisās: Mārtiņš Simsons, Toms Arnavs, Rihards Saņikovs, Kristaps Taulavičus, Jānis Blūms, Reinis Graviņš.

Pieaugušo grupā

1. vieta – Egons Simsons (loms 9,040 kg, vimba 480 g)
2. vieta – Sandis Čečiņš (loms 6,050 kg, vimba 500 g)
3. vieta – Jānis Vizoris (loms 4,650 g, vimba 460 g)


Vimbu karalis
– Juris Puķītis – vimba 520g


Attēlā visi makšķerēšanas sacensību uzvarētāji kopā ar burvīgajām Staiceles Vimbām – Ingu un Danu.


Attēlā: tiek svērts Egona Simsona loms.

Pēc sacensībām par šodienas iespaidiem lūdzu dalīties Latvijas Makšķernieku asociācijas prezidentu Egonu Simsonu: „Pirmkārt, mūs jau no paša rīta sagaidīja skaista maija diena, sakopta pilsēta. Ļoti patīkami, ka makšķerniekus no rīta cienāja ar pīrādziņiem un kafiju. Šie svēti notiek jau 11. reizi. Pagājušajā gadā pieņēmām lēmumu, ka šeit vairāk jāpiedalās bērniem, šogad tā arī ir. Bērni cīnījās 7 stundas, pa zivtiņai katrs noķēra. Grūti viņiem makšķerēt, vajadzētu garākas makšķeres, bet tas ir dārgi.

Makšķerēšana ir skaists sporta veids. Ziemā tieši staicelieši un limbažnieki no sešām Latvijas čempionāta medaļām izcīnīja 4. Puikas var makšķerēt un grib makšķerēt, par to prieks. Līdz ar to viņi iemācās, kā saudzēt dabu, - skatījos, šodien pudeles salasīja. Mācām kultūru, lai viens otram netraucē, lai priecājas par otra veiksmi – vienreiz tu būsi čempions, citā reizē – otrs, jo šādās sacensībās svarīga veiksme. Lielajā sportā ir savādāk.

Varu novēlēt, lai bērni un cilvēki labi pavada vasaru, vairāk pie ūdeņiem, pie dabas, lai ir naudiņa, lai var atpūsties un ko labu izdarīt. Domāju, ka Latvijas čempionātā šie puiši makšķerēs, cerēsim, ka arī šogad būs medaļas.

Man personīgi ļoti patīk Vimbu svētki Staicelē, kad upē vimbas, krastā zied ievas, pavasara smaržas visapkārt, un cilvēki sanāk kopā.

Šodien zivis ķērās, bet vienā brīdī pārstāja ķerties raudas. Bija jādomā kas cits. Pats tiku uz tāda sēklīša, blakus bija bedrīte, kamēr zivis atmānīju, pagāja 4 stundas. Tad iznāca dūšīgi strādāt, lai vinnētu, nevarēja atpūsties. Cilvēks, kurš ieņēma otro vietu, ļoti labi makšķerēja. Šodien bija daudz vimbas, man pašam bija 3 (lielākā 480 g), vienam bija 7, otram – 4. Šogad vimbu vairāk kā citus gadus. Dēlam arī izdevās savā grupā vinnēt. Viņš spēlē hokeju, nodarbojas ar makšķerēšanu.

Tautas klasē būtu vairāk jāpiedalās vietējiem. Nezinu, kāpēc ļoti daudzi makšķernieki ir tik kautrīgi, nenāk sacīkstēs piedalīties. Tā varētu būt atpūta un kopā pabūšana.”


Kamēr makšķernieki čakli darbojās upes krastā, tirgus laukumā (pa asfaltu! lai nebūtu pretstraumes) atairējās divas daiļas vimbas un aicināja sanākušos svētku dalībniekus piedalīties dažādās atrakcijās – …


… ūdenszāļu vīšanā,…


… vimbu ģimenes foto veidošanā,…


… iešanā ar garajām kājām, …


… lēkāšanā uz batuta u.c.

Komandām, 3 cilvēku stāvā, bija iespēja piedalīties konkursā Stils un Fantāzija, kur no dažādiem materiāliem vajadzēja izveidot interesantu un oriģinālu mākslas veidojumu par svētku Staiceles vimba 2007 moto Iepeldam zaļumos iekļaujot kādu ZIVS elementu. Brīva improvizācija! Uz kartona varēja līmēt, zīmēt, izgriezt, veidot. Konkursā piedalījās 5 komandas.


Vislabāk veicās Randai Grumslei, Santai Taubei un Rudītei Pogulei.

2.v. - Inese Meistere, Ieva Romanovska, Ieva Renckulberga, 3.v – Andris Ruskts.

Sporta laukumā spraigo un nopietno sportošanu organizēja Inga un Dainārs Konrādi. Par rezultātiem informē Inga Konrāde:


„Volejbola sacensībās “Lielais loms” notika ļoti spraigas cīņas. Lai gan bija jāspēlē tikai divi seti līdz 15 punktiem, bieži nācās spēlēt vēl arī trešo setu, lai noskaidrotu uzvarētāju. Spēlēt uz laukuma varēja četri dalībnieki, kā arī par katru spēlējošu sievieti komanda kopvērtējumā varēja dabūt +1 punktu. Tomēr, neskatoties uz to, dāmas bija tikai vienā komandā – Bez variantiem, toties veselas divas (Vineta Volde un Gunita Ozoliņa). Vietu sadalījums volejbolā –1 v. komanda Naži (J. Vaisūns, A. Losmanis, K. Vaisūns, Dz. Tomsons), 2.v. Bez variantiem , 3.v. Centrum.

Paralēli volejbolam notika:

Basketbola biatlons, kurā pirmo vietu vīriešu konkurencē izcīnīja –Uldis Mālītis, sieviešu konkurencē – Elīna Sisojeva;


Zābaku mešana
, kurā pirmo vietu vīriešu konkurencē izcīnīja –Ivars Vaisūns, sieviešu konkurencē – Gunita Ozoliņa;

Bļitkošana, kurā pirmo vietu konkurencē izcīnīja –Alex Mīņins (par veseliem 100 punktiem apsteidzot 2 vietas ieguvēju).

Makšķerniekus un svētku dalībniekus tradicionālā koncerta vietā ar šovu aizrāva divi velotriālisti no Smiltenes – …


… Maksims Cukānovs un …


… Smiltenes ģimnāzijas 11. klases skolnieks Kristaps Elstiņš.



Video fragments no Velo-šova (4.1 Mb) >>>

Puiši ieradās jau labu laiciņu pirms uzstāšanās, lai sakārtotu skatuvi, iesildītos šovam, tādēļ bija iespēja sarunāties vairāk.

Pastāstiet, lūdzu, kā sākāt trenēties un piedalīties šovā?

Maksims: „Lai brauktu šovā, nepieciešams trenēties kā nu kuram cilvēkam, - dažam vajadzīgi gadi, citam mēneši. Tas atkarīgs no tā, kas darīts iepriekš, kā tas viss padodas. Piedalīšanās šovā - tā ir ļoti liela psiholoģiska slodze. Lai izpildītu perfekti trikus uz publiku, - tas ir liels uztraukums un liels adrenalīns.

Kristaps: „Protams, arī bez fiziskā spēka to nevar. Pašam jābūt vēlmei to darīt un iekšējam dzinējspēkam sasniegt nostādīto mērķi – jābūt mērķtiecīgam. Nevar kurš katrs, lai iekļautos bariņā, paņemt riteni un sākt tā braukt.”

Maksims: „Pārsvarā Latvijā šovi nav tik populāri, notiek daži šovi gadā, bet ārzemēs tie ļoti izplatīti. Gandrīz katru trešo vai ceturto dienu var braukt kādā pilsētā un uzstāties, jo viņi vairāk spēlē uz publiku, lai publikai būtu izklaide. Tie, kas izvēlās piedalīties, neko nezaudē, bet tikai iegūst, jo tas ir kas jauns.

Kristaps: „Tā ir brīvā laika pavadīšana svaigā gaisā, sevis fiziska attīstīšana, sacensībās un šovos var iegūt jaunus draugus.”

Cik bieži Jūs trenējaties?

Kristaps: „Ja man nav lielāki mājas darbi, cenšos trenēties visas septiņas dienas nedēļā kādas 6 stundas dienā. Ļoti intensīvi treniņi, tāpēc ļoti mazā laikā esmu progresējis diezgan.”

Maksims: „Jo biežāki treniņi, jo labāks rezultāts.”

Kā izdodas savienot mācības un treniņus?

Kristaps: „Ja mazāk jāmācās, laika treniņiem paliek vairāk. Bet ir tā, ka pirms sacensībām, vai kāda šoviņa cieš arī mācības. Ja ārā ir šāds laiks, tad atzīmes nedaudz aiziet uz leju.”

Kur tu trenējies?

Kristaps: „Šad tad pabraucam pa pilsētu, cenšoties neko nesabojāt. Bet mēs esam atraduši tādas vietas nost no pilsētas, kur ir betona krāvumi, kur nevienu netraucējam, tur mēs pavadām visintensīvākos treniņus, bet izklaides pēc braucam arī pa ielām.”

Vai traumas ir gadījušās?

Kristaps: „Protams, traumas īstenībā ir ļoti bieži, visvairāk no pedāļiem, kājas tiek apsistas, ceļgali tiek traumēti ļoti. Man ārsts aizliedza braukt tikai tāpēc, ka ceļgali bija pārpūlēti no intensīviem treniņiem, muskuļu audiem bija liela pārslodze. Bet tā kā ir vasara, sākās sacensības, man gribas braukt. Nedaudz samazināju treniņu apjomu, bet turpinu trenēties.”

Vai Tev ir kāds profesionāls treneris?

Kristaps: „Bija mums daži entuziasti, kas sāka vieni paši. Mans kolēģis Maksims braucis stipri ilgākus gadus kā es. Protams, savā starpā mēs viens otru dzenam, - es to varu izdarīt, tev arī tas jāizdara! Skaties, kā es to daru! – tā viens otru trenējam. Ir mājas lapa www.karters.lv , no kuras iegūstam informāciju. Rīgā ir pat triāla skolas, bērniem iedod gan velosipēdu, gan ķiveres,- visu aprīkojumi, lai popularizētu šo sporta veidu. Tas aizsākās Ugālē (Ventspils rajonā).”

Maksims: „Ar velotriālu nodarbojos jau sen - 8 gadus, kad tas tikko iesākās Latvijā. Sāku intensīvi interesēties, atradu arī tos cilvēkus, un viss aizgāja.”

Kā jūs izdomājat, kādus trikus rādīsiet?

Maksims: „Skatāmies ārzemju filmiņas.”

Kristaps: „Pārsvarā viss ir internetā atrodams, var izdomāt. Nav tā, ka ir viens konkrēts triks, ir pamatelementi, bet pēc tam tas viss tiek kombinēts kopā, lai izveidotu kādu iespaidīgāku triku.”

Maksims: „Strādāju, esmu datu bāzes inženieris, laika treniņiem atliek maz, labi, ja varu divas reizes nedēļā izbraukt trenēties. Treniņi bieži atkrīt tādēļ, ka tehnika bieži lūst, jo velotriālu var uzskatīt par naturālāko riteņa laušanu. Riteņi jāpērk speciālie, ar parasto riteni to darīt nevar. Treniņi aizkavējas, kamēr atnāk detaļas, kuras pasūtītas no ārzemēm.”

Kristaps: „Kurā katrā riteņu bodītē riteņu detaļas nevar dabūt, ir jāsūta no Krievijas, Zviedrijas un citām valstīm. Tas prasa laiku, kamēr uztaisa pasūtījumu, kamēr detaļas atnāk. Mums ir daži cilvēki, kuriem uzkrājumi bāzēs, ja paveicas, var dabūt uzreiz, bet pārsvarā tas aizņem ilgu laiku. Mans kolēģis jau mēnesi gaida riteni no ārzemēm.”

Maksims: „Šodien šovā jābrauc ar vecu riteni, kas turas uz goda vārda.”

Kristaps: „Bija iecerēts jauno iemēģināt, bet pasūtījums aizkavējies.”

Kā jūs iedomājāties atsūtīt mums savu reklāmu?

Maksims: „Esmu braucis daudzos šovos. Lai to popularizētu vismaz savā novadā Vidzemē, izdomāju, - atradīšu internetā pilsētas domēm adreses, un aizsūtīšu savu piedāvājumu.

Kristaps: „Tieši tāpēc lai vairāk cilvēki redzētu, varbūt kādam radīsies vēlēšanās nopietnāk pievērsties, aizraušanās.”

Ko jūs mācīsiet vai rādīsiet tiem interesentiem, kas te ar saviem riteņiem atbraukuši?

Kristaps: „Ar parastu velosipēdu iemācīt ir grūti. Vislabākais būtu - pa lētākām naudiņām tāds iesācēju velosipēds, kurš specializēts šim sporta veidam, tad var arī kaut ko parādīt. Ir jābūt ļoti lielai mīlestībai pret tehniku, tehnika ir bieži jākopj. Lai ko iemācītos, vienkārši jābūt vēlmei braukt, nevis tikai tāpēc, lai iesaistītos bariņā, lai es būtu viens no viņiem, tad neaizies. Smiltenē jau ir bijuši tādi gadījumi.”

Paldies par sarunu!

Velošovs patiešām bija aizraujošs, interesenti uz skatuves bija pārpārēm, zēni un pat meitenes gribēja izmēģināt neparastos velosipēdus.

Pēc velošova un makšķernieku apbalvošanas,…


… svētku dalībnieki devās baudīt zivju zupu, ko sarūpēja Uldis Pūsilds.

Zaļumballē spēlēja grupa Vēja radītie no Siguldas.

Sakām paldies svētku organizatoriem – kultūras nama vadītājai Dainai Mūrniecei, svētku režisoriem un māksliniecisko ideju autoriem – Madaram Bitītim un Līgai Mūrniecei. Liels paldies SIA Radi AVM un SIA Salacas būve par jaukajiem galdiem un krēsliem pie ugunskura.

Sagatavoja Ieva Drone