Staicele -
Reportāžas - Staicele vimba
12.05.2007.
Staiceles Vimba 2007

Video
fragments no Velo-šova (4.1 Mb) >>>
 |
12. maijā, kad citviet Latvijā stipri lija, Staicelē
visas dienas garumā spīdēja saule, padarot tradicionālos Vimbu
svētkus par brīnišķīgu atpūtas dienu, kad pavasara smaržu
pilnajā Salacas krastā varam sanākt kopā gan makšķerēšanas
sacensībās, gan atrakcijās, gan pirmajā zaļumballē. |

Makšķerēšanas sacensības sākās rīta agrumā (plkst.
6.00) ar reģistrāciju, siltu tēju, kafiju un pīrādziņiem, kurus sagādāja
bibliotēkas vadītāja Anita Strokša. Sacensību atklāšanā tika uzvilts
svētku karogs. Šoreiz sacensībās piedalījās 17 bērni un 7 pieaugušie.
Bērni dalījās 2 klasēs jaunāki par 16 gadiem un vecāki. Pieaugušie
sacentās tautas klasē.

Attēlā: savu lomu rāda Toms Prokopovičs.
Šogad pasākuma organizatorus patīkami pārsteidza kuplais
jauno makšķernieku pulciņš, viņu nopietnā attieksme pret sacensībām, kas
lika pulcēties kopā jau labu brīdi pirms reģistrācijas. Par to varam
teikt patiesi lielu paldies LNIIC Krustpunkti makšķerēšanas
pulciņa vadītājam Jānim Vizorim viņš pratis jauniešus ieinteresēt,
aizraut, atbalstīt, iedrošināt.

Attēlā: zivju svēršana, pie svariem tiesnesis Jānis
Treijs un Toms Arnavs.
Par sacensību organizāciju stāsta Staiceles makšķernieku
biedrības Ūdensroze priekšsēdētājs un sacensību galvenais
tiesnesis Jānis Treijs: Makšķerēšana ir laba lieta, bet sacensības
ir pavisam cita lieta. Citur cīnās par centimetriem, par sekundēm, te -
par gramiem. Makšķerēšanas sporta veids ir ļoti dārgs, ja grib sasniegt
labu rezultātu. Piemēram, Indulis Graviņš savam dēlam pirka makšķeri,
barību un tas dārgi maksāja. Rezultāts bija. To parādīja arī Egons
Simsons. Pirmo reizi viņam uzķērās viena vimba, Čečiņam 4 vimbas. Viņš
sāka barot ar tādu barību, ka zivis (gan vimbas, gan plauži) ķērās
viņam. Tāpēc arī ieguva 1. vietu. Visu izšķīra iebarošana. Makšķerēt jau
arī pats par sevi jāprot jāmāk savā laikā piecirst un izvilkt.
Šajā dienā vienlaicīgi notika arī republikas sacensības,
kas aizvilināja profesionāļus no mūsu svētkiem uz Ventu, kur meistari
aizstāvēja sava kluba krāsas. Profesionāļu klātbūtne sacensības padarītu
daudz spraigākas, tad būtu arī meistarklase.
Pirms sacensībām bija jāpiestrādā, lai visu sagatavotu.
Pilsētas dome deva naudu savu iespēju robežās, bet tieši makšķerēšanā
balvas un medaļas deva Latvijas Makšķernieku asociācijas prezidents
Egons Simsons. Viņam Staicelē patīk, viņš teica, - kamēr esmu dzīvs,
tikmēr Staiceles Vimba notiks. Īstajā laikā viņš bija klāt ar
balvām, dēls vēl atbrauca līdz. Viņš solīja, ka nākošajā gadā plānos tā,
lai sacensības nesakrīt. Ļoti daudz palīdzēja Ainažu makšķernieku
biedrības Lielsalaca vīri Vilnis Stepanosvs un Ivo Sārs. Viņi
iztaisīja sacensību nolikumu. Tur vajag daudzas saskaņošanas. Bez viņu
palīdzības mēs to nebūtu izdarījuši. Andrejs Krūmiņš nosprauda zonas,
Indulis Graviņš piedalījās tiesāšanā. Jānis Vizoris arī daudz palīdzēja,
jauniešus saaģitēja. Man šīs bija pirmās sacensības.
Sacensību noslēgumā domes priekšsēdētāja vietnieks Gatis
Endziņš savā uzrunā teica: Liels prieks par to, ka visi sacensību
dalībnieki noķēruši zivis, tātad šodien zaudētāju nav. Tā arī patiesi
bija, kopējais loms 34,9 kg.
Bērnu klasē (līdz 16 gadiem)
1. vieta Reinis Graviņš (loms 880 g, vimba 320 g)
- attēlā
2. vieta Jānis Blūms (loms 800 g). |
 |
3. vieta Kristaps Taulavičus (loms 780 g) -attēlā |
 |
Jauniešu klasē (16 18 gadi)
1. vieta Mārtiņš Simsons (loms 1,840 kg, vimba 460 g)
- attēlā 2. vieta Toms Arnavs (loms 1,020 kg)
3. vieta Rihards Saņikovs (loms 1 kg)
|
 |

Attēlā no kreisās: Mārtiņš Simsons, Toms Arnavs, Rihards
Saņikovs, Kristaps Taulavičus, Jānis Blūms, Reinis Graviņš.
Pieaugušo grupā
1. vieta Egons Simsons (loms 9,040 kg, vimba 480 g)
2. vieta Sandis Čečiņš (loms 6,050 kg, vimba 500 g)
3. vieta Jānis Vizoris (loms 4,650 g, vimba 460 g)

Vimbu karalis Juris Puķītis vimba 520g

Attēlā visi makšķerēšanas sacensību uzvarētāji kopā ar
burvīgajām Staiceles Vimbām Ingu un Danu.

Attēlā: tiek svērts Egona Simsona loms.
Pēc sacensībām par šodienas iespaidiem lūdzu dalīties
Latvijas Makšķernieku asociācijas prezidentu Egonu Simsonu:
Pirmkārt, mūs jau no paša rīta sagaidīja skaista maija diena, sakopta
pilsēta. Ļoti patīkami, ka makšķerniekus no rīta cienāja ar pīrādziņiem
un kafiju. Šie svēti notiek jau 11. reizi. Pagājušajā gadā pieņēmām
lēmumu, ka šeit vairāk jāpiedalās bērniem, šogad tā arī ir. Bērni
cīnījās 7 stundas, pa zivtiņai katrs noķēra. Grūti viņiem makšķerēt,
vajadzētu garākas makšķeres, bet tas ir dārgi.
Makšķerēšana ir skaists sporta veids. Ziemā tieši
staicelieši un limbažnieki no sešām Latvijas čempionāta medaļām izcīnīja
4. Puikas var makšķerēt un grib makšķerēt, par to prieks. Līdz ar to
viņi iemācās, kā saudzēt dabu, - skatījos, šodien pudeles salasīja.
Mācām kultūru, lai viens otram netraucē, lai priecājas par otra veiksmi
vienreiz tu būsi čempions, citā reizē otrs, jo šādās sacensībās
svarīga veiksme. Lielajā sportā ir savādāk.
Varu novēlēt, lai bērni un cilvēki labi pavada vasaru,
vairāk pie ūdeņiem, pie dabas, lai ir naudiņa, lai var atpūsties un ko
labu izdarīt. Domāju, ka Latvijas čempionātā šie puiši makšķerēs,
cerēsim, ka arī šogad būs medaļas.

Man personīgi ļoti patīk Vimbu svētki Staicelē,
kad upē vimbas, krastā zied ievas, pavasara smaržas visapkārt, un
cilvēki sanāk kopā.
Šodien zivis ķērās, bet vienā brīdī pārstāja ķerties
raudas. Bija jādomā kas cits. Pats tiku uz tāda sēklīša, blakus bija
bedrīte, kamēr zivis atmānīju, pagāja 4 stundas. Tad iznāca dūšīgi
strādāt, lai vinnētu, nevarēja atpūsties. Cilvēks, kurš ieņēma otro
vietu, ļoti labi makšķerēja. Šodien bija daudz vimbas, man pašam bija 3
(lielākā 480 g), vienam bija 7, otram 4. Šogad vimbu vairāk kā citus
gadus. Dēlam arī izdevās savā grupā vinnēt. Viņš spēlē hokeju,
nodarbojas ar makšķerēšanu.
Tautas klasē būtu vairāk jāpiedalās vietējiem. Nezinu,
kāpēc ļoti daudzi makšķernieki ir tik kautrīgi, nenāk sacīkstēs
piedalīties. Tā varētu būt atpūta un kopā pabūšana.

Kamēr makšķernieki čakli darbojās upes krastā, tirgus
laukumā (pa asfaltu! lai nebūtu pretstraumes) atairējās divas daiļas
vimbas un aicināja sanākušos svētku dalībniekus piedalīties dažādās
atrakcijās

ūdenszāļu vīšanā,

vimbu ģimenes foto veidošanā,

iešanā ar garajām kājām,

lēkāšanā uz batuta u.c.
Komandām, 3 cilvēku stāvā, bija iespēja piedalīties
konkursā Stils un Fantāzija, kur no dažādiem materiāliem
vajadzēja izveidot interesantu un oriģinālu mākslas veidojumu par svētku
Staiceles vimba 2007 moto Iepeldam zaļumos iekļaujot kādu
ZIVS elementu. Brīva improvizācija! Uz kartona varēja līmēt, zīmēt,
izgriezt, veidot. Konkursā piedalījās 5 komandas.

Vislabāk veicās Randai Grumslei, Santai Taubei un
Rudītei Pogulei.
2.v. - Inese Meistere, Ieva Romanovska, Ieva
Renckulberga, 3.v Andris Ruskts.
Sporta laukumā spraigo un nopietno sportošanu
organizēja Inga un Dainārs Konrādi. Par rezultātiem informē Inga Konrāde:

Volejbola sacensībās Lielais loms notika ļoti
spraigas cīņas. Lai gan bija jāspēlē tikai divi seti līdz 15 punktiem,
bieži nācās spēlēt vēl arī trešo setu, lai noskaidrotu uzvarētāju.
Spēlēt uz laukuma varēja četri dalībnieki, kā arī par katru spēlējošu
sievieti komanda kopvērtējumā varēja dabūt +1 punktu. Tomēr, neskatoties
uz to, dāmas bija tikai vienā komandā Bez variantiem, toties
veselas divas (Vineta Volde un Gunita Ozoliņa). Vietu sadalījums
volejbolā 1 v. komanda Naži (J. Vaisūns, A. Losmanis, K. Vaisūns,
Dz. Tomsons), 2.v. Bez variantiem , 3.v. Centrum.
Paralēli volejbolam notika:
Basketbola biatlons, kurā pirmo vietu vīriešu
konkurencē izcīnīja Uldis Mālītis, sieviešu konkurencē Elīna Sisojeva;

Zābaku mešana, kurā pirmo vietu vīriešu konkurencē
izcīnīja Ivars Vaisūns, sieviešu konkurencē Gunita Ozoliņa;
Bļitkošana, kurā pirmo vietu konkurencē izcīnīja Alex
Mīņins (par veseliem 100 punktiem apsteidzot 2 vietas ieguvēju).
Makšķerniekus un svētku dalībniekus tradicionālā
koncerta vietā ar šovu aizrāva divi velotriālisti no Smiltenes

Maksims Cukānovs un

Smiltenes ģimnāzijas 11. klases skolnieks Kristaps
Elstiņš.

Video
fragments no Velo-šova (4.1 Mb) >>>
Puiši ieradās jau labu laiciņu pirms uzstāšanās, lai
sakārtotu skatuvi, iesildītos šovam, tādēļ bija iespēja sarunāties
vairāk.
Pastāstiet, lūdzu, kā sākāt trenēties un piedalīties
šovā?
Maksims: Lai brauktu šovā, nepieciešams trenēties kā nu
kuram cilvēkam, - dažam vajadzīgi gadi, citam mēneši. Tas atkarīgs no
tā, kas darīts iepriekš, kā tas viss padodas. Piedalīšanās šovā - tā ir
ļoti liela psiholoģiska slodze. Lai izpildītu perfekti trikus uz
publiku, - tas ir liels uztraukums un liels adrenalīns.
Kristaps: Protams, arī bez fiziskā spēka to nevar.
Pašam jābūt vēlmei to darīt un iekšējam dzinējspēkam sasniegt nostādīto
mērķi jābūt mērķtiecīgam. Nevar kurš katrs, lai iekļautos bariņā,
paņemt riteni un sākt tā braukt.
Maksims: Pārsvarā Latvijā šovi nav tik populāri, notiek
daži šovi gadā, bet ārzemēs tie ļoti izplatīti. Gandrīz katru trešo vai
ceturto dienu var braukt kādā pilsētā un uzstāties, jo viņi vairāk spēlē
uz publiku, lai publikai būtu izklaide. Tie, kas izvēlās piedalīties,
neko nezaudē, bet tikai iegūst, jo tas ir kas jauns.
Kristaps: Tā ir brīvā laika pavadīšana svaigā gaisā,
sevis fiziska attīstīšana, sacensībās un šovos var iegūt jaunus
draugus.
Cik bieži Jūs trenējaties?
Kristaps: Ja man nav lielāki mājas darbi, cenšos
trenēties visas septiņas dienas nedēļā kādas 6 stundas dienā. Ļoti
intensīvi treniņi, tāpēc ļoti mazā laikā esmu progresējis diezgan.
Maksims: Jo biežāki treniņi, jo labāks rezultāts.
Kā izdodas savienot mācības un treniņus?
Kristaps: Ja mazāk jāmācās, laika treniņiem paliek
vairāk. Bet ir tā, ka pirms sacensībām, vai kāda šoviņa cieš arī
mācības. Ja ārā ir šāds laiks, tad atzīmes nedaudz aiziet uz leju.
Kur tu trenējies?
Kristaps: Šad tad pabraucam pa pilsētu, cenšoties neko
nesabojāt. Bet mēs esam atraduši tādas vietas nost no pilsētas, kur ir
betona krāvumi, kur nevienu netraucējam, tur mēs pavadām visintensīvākos
treniņus, bet izklaides pēc braucam arī pa ielām.
Vai traumas ir gadījušās?
Kristaps: Protams, traumas īstenībā ir ļoti bieži,
visvairāk no pedāļiem, kājas tiek apsistas, ceļgali tiek traumēti ļoti.
Man ārsts aizliedza braukt tikai tāpēc, ka ceļgali bija pārpūlēti no
intensīviem treniņiem, muskuļu audiem bija liela pārslodze. Bet tā kā ir
vasara, sākās sacensības, man gribas braukt. Nedaudz samazināju treniņu
apjomu, bet turpinu trenēties.
Vai Tev ir kāds profesionāls treneris?
Kristaps: Bija mums daži entuziasti, kas sāka vieni
paši. Mans kolēģis Maksims braucis stipri ilgākus gadus kā es. Protams,
savā starpā mēs viens otru dzenam, - es to varu izdarīt, tev arī tas
jāizdara! Skaties, kā es to daru! tā viens otru trenējam. Ir mājas
lapa
www.karters.lv , no kuras iegūstam informāciju. Rīgā ir
pat triāla skolas, bērniem iedod gan velosipēdu, gan ķiveres,- visu
aprīkojumi, lai popularizētu šo sporta veidu. Tas aizsākās Ugālē
(Ventspils rajonā).
Maksims: Ar velotriālu nodarbojos jau sen - 8 gadus,
kad tas tikko iesākās Latvijā. Sāku intensīvi interesēties, atradu arī
tos cilvēkus, un viss aizgāja.
Kā jūs izdomājat, kādus trikus rādīsiet?
Maksims: Skatāmies ārzemju filmiņas.
Kristaps: Pārsvarā viss ir internetā atrodams, var
izdomāt. Nav tā, ka ir viens konkrēts triks, ir pamatelementi, bet pēc
tam tas viss tiek kombinēts kopā, lai izveidotu kādu iespaidīgāku
triku.
Maksims: Strādāju, esmu datu bāzes inženieris, laika
treniņiem atliek maz, labi, ja varu divas reizes nedēļā izbraukt
trenēties. Treniņi bieži atkrīt tādēļ, ka tehnika bieži lūst, jo
velotriālu var uzskatīt par naturālāko riteņa laušanu. Riteņi
jāpērk speciālie, ar parasto riteni to darīt nevar. Treniņi aizkavējas,
kamēr atnāk detaļas, kuras pasūtītas no ārzemēm.
Kristaps: Kurā katrā riteņu bodītē riteņu detaļas nevar
dabūt, ir jāsūta no Krievijas, Zviedrijas un citām valstīm. Tas prasa
laiku, kamēr uztaisa pasūtījumu, kamēr detaļas atnāk. Mums ir daži
cilvēki, kuriem uzkrājumi bāzēs, ja paveicas, var dabūt uzreiz, bet
pārsvarā tas aizņem ilgu laiku. Mans kolēģis jau mēnesi gaida riteni no
ārzemēm.
Maksims: Šodien šovā jābrauc ar vecu riteni, kas turas
uz goda vārda.
Kristaps: Bija iecerēts jauno iemēģināt, bet pasūtījums
aizkavējies.
Kā jūs iedomājāties atsūtīt mums savu reklāmu?
Maksims: Esmu braucis daudzos šovos. Lai to
popularizētu vismaz savā novadā Vidzemē, izdomāju, - atradīšu internetā
pilsētas domēm adreses, un aizsūtīšu savu piedāvājumu.
Kristaps: Tieši tāpēc lai vairāk cilvēki redzētu,
varbūt kādam radīsies vēlēšanās nopietnāk pievērsties, aizraušanās.
Ko jūs mācīsiet vai rādīsiet tiem interesentiem, kas te
ar saviem riteņiem atbraukuši?
Kristaps: Ar parastu velosipēdu iemācīt ir grūti.
Vislabākais būtu - pa lētākām naudiņām tāds iesācēju velosipēds, kurš
specializēts šim sporta veidam, tad var arī kaut ko parādīt. Ir jābūt
ļoti lielai mīlestībai pret tehniku, tehnika ir bieži jākopj. Lai ko
iemācītos, vienkārši jābūt vēlmei braukt, nevis tikai tāpēc, lai
iesaistītos bariņā, lai es būtu viens no viņiem, tad neaizies. Smiltenē
jau ir bijuši tādi gadījumi.
Paldies par sarunu!
Velošovs patiešām bija aizraujošs, interesenti uz
skatuves bija pārpārēm, zēni un pat meitenes gribēja izmēģināt
neparastos velosipēdus.
Pēc velošova un makšķernieku apbalvošanas,

svētku dalībnieki devās baudīt zivju zupu, ko sarūpēja
Uldis Pūsilds.
Zaļumballē spēlēja grupa Vēja radītie no
Siguldas.
Sakām paldies svētku organizatoriem kultūras nama
vadītājai Dainai Mūrniecei, svētku režisoriem un māksliniecisko ideju
autoriem Madaram Bitītim un Līgai Mūrniecei. Liels paldies SIA Radi
AVM un SIA Salacas būve par jaukajiem galdiem un krēsliem pie
ugunskura.
Sagatavoja Ieva Drone
|
|