Staicele -
Reportāžas - Eirodzīve - kāpēc?
26.04.2007.Diskusija EIRODZĪVE -
KĀPĒC?
Dažādos Latvijas reģionos Eiropas Komisijas (EK)
Pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar EK informācijas punktiem Europe
Direct organizē diskusijas ar šādu nosaukumu. Tādas bijušas jau
Līvānos, Ludzā, tuvākajā laikā būs Rēzeknē.

26. aprīlī šāds pasākums notika Salacgrīvā, kafejnīcā Rondo.
Pasākuma organizēšanā iesaistījās EK informācijas punkts Europe
Direct Staiceles pilsētas bibliotēkā un Salacgrīvas pilsētas
bibliotēka. Pasākumā piedalījās Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles
iedzīvotāji.

Diskusiju iesāka EK Pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca: Šis
projekts neformālas sarunas pie kafijas ir pirmais projekts, ar kuru
sāku darbu. Man bija svarīgi runāt nevis par materiālajām tēmām, bet
drīzāk nemateriālajām, - nevis kā sadalīt struktūrfondu naudu, kā
piesaistīt naudu ceļu būvei, bet - kāpēc mēs esam Eiropā? Šogad ir labs
laiks par to runāt, jo ES atzīmē savus 50 gadus, un Latvijai pagājuši 3
gadi, kopš iestāšanās. Viens no paradoksiem, kas mani pārsteidz laikā,
kad mūsu cilvēki lielos daudzumos bauda Eiropas brīvības un dodas
strādāt Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā, laikā, kad mūsu ļaudis saņem
lielus neatmaksājamus ES līdzfinansējumus attīstībai, ļoti pieaug arī
eiroskeptiskā balss. Mans jautājums ir - kāpēc? Man svarīgi dzirdēt jūsu
viedokli. Gribēju, lai sarunās piedalās cilvēki, kas nav izpildvaras
pārstāvji, bet ir viedokļa autoritātes.
Diskusiju vadītājs (vai seja, kā tagad moderni
teikt) ir filozofs, profesors, LU Prof. Dr. phil. Igors ŠUVAJEVS.
Viņš strādājis zinātnisko darbu Vācijā, Austrijā, lasījis lekcijas par
interesantām tēmām kultūras vēsturē, par ētikas jautājumiem, sastādījis
un tulkojis vairāk kā 20 grāmatas. Diskusijā Salacgrīvā kā dalībnieki
piedalījās - dzejnieks, atdzejotājs, literatūrkritiķis Knuts
SKUJENIEKS un Latvijā, arī starptautiski pazīstamā filozofe, LU
Prof. Dr. phil. Maija KŪLE.

Attēlā no kreisās: Maija Kūle, Igors Šuvajevs
Iveta Šulca atzīmēja, ka tieši Maijas Kūles grāmata
Eirodzīve (izdota 2006. g.) deva pamatīgu impulsu pieteikt šo
sarunu ciklu: Ieteiktu grāmatu lasīt arī jauniem cilvēkiem. Manuprāt,
tā ir bescellers par sarežģītām lietām uzrakstīta dinamiski un
vienkārši, arī provokatoriski un pietiekoši uzrunājoši. Tas ir pirmais
nopietnākais skatījums uz Latvijas būšanu Eiropā.
Kā jūtamies Eiropā, kādas ir problēmas, šaubas, bet
pats galvenais kādas ir cerības, diskusijas tēmu uzstādīja EK
Pārstāvniecības Latvijā vadītāja.
Maija Kūle stāstīja, ka savā laikā bijusi
simtprocentīgi pārliecināta, - Latvijai jāiestājas Eiropas Savienībā.
Tādēļ šobrīd jūtamais eiroskeptiķu pieaugums šokē arī viņu. Šajā laikā
rodas sajūta, ka cilvēkiem negribas gaidīt. ES šodien sniedz lielas
iespējas, pretī prasot saņemšanos, prasmes un garantiju, ka solīto
pildīsim. ES prasa no mums ļoti darbīgu un aktīvu dzīves veidu. Filozofe
minēja Eiropas pamatvērtības demokrātiju, cilvēktiesības, kuras visi
saprot un pieņem, un vairāk stāstīja par kristīgajām vērtībām, kuras
izraisa lielas diskusijas. Viņa saka: Individualitātes atzīšana ir ļoti
nozīmīga Eiropas dimensija. Tu pats domā, gribi, radi, un pats atbildi
par sevi. Nebūt ne visās civilizācijās ir šī izjūta. Tad sekoja Eiropas
un Āzijas civilizāciju salīdzinājums, kur otrai ir izteiktāka kopības
sajūta. Maija Kūle atzīmēja ķīniešu jaunatnes spožās, pacietīgas un
izturīgās acis, vēlmi strādāt, mācīties. Kā panākt pārsvaru, lai mūsos
būtu lielāks dzīvesprieks? Kas saista kopā eiropiešus? jautāja
filozofe.
Knuts Skujenieks iesāka ļoti pārliecinoši: Tas,
ka esam Eiropā, mani nekad nav izbrīnījis. To es zināju no tāda vecuma,
kopš pats sevi apzinos visus bērnības, vācu, padomju gadus, gan skolā,
gan augstskolā, gan būdams Krievijā lēģerī. (...) Gribu teikt, ka ES vēl
nav izveidojusies līdz galam, tas būs ilgs un grūts ceļš. Katrai tautai
ir savas intereses, tās saskaņot vieglāk. Bet katrai tautai ir savas
tradīcijas un savi ieradumi, tas ir katras tautas cilvēcīgais ģīmis, no
tā neviens labprātīgi neatteiksies. Kā to pasniegt? Es Eiropas Savienību
uztveru, pirmām kārtām, kā praktisku savienību. Tā iesākās, lai
apvienotu Eiropas ogles un tēraudu. Tas ir viens no momentiem ar ļoti
tālejošām sekām - ir cerības, ka ļoti tālā nākotnē 3. vai 4. pasaules
karš nesāksies Eiropā. (...) Tos, kuri karo Balkānos vai citur, jāņem
iekšā savienībā. Man liekas, ka ES ir spējīga dūšīgiem karotājiem
atvēsināt prātus. (...)
Barikāžu laikā neguvu popularitāti teikdams
draugi mīļie, par dziedāšanu būs jāmaksā. Bet tas nenozīmē, ka es
nedziedāju līdz. Toreiz cilvēki domāja, ka nākošajā dienā viss būs
nokārtots. Es nezināju par ES, kā būs ar tām gaišajām perspektīvām, bet
zināju vienu lietu, - ja mēs pateiksim nē, būs ļoti slikti. Tad es
neredzētu Latvijai izdzīvošanas perspektīvas. Mēs būtu absolūtā
Krievijas pakļautībā, patstāvīgas dzīves mums nebūtu. Iestāšanās ES nav
aiz sajūsmas, tā ir savā ziņā kā aprēķina laulība. Bet mēs zinām, ka
laulība, kuru noslēdz aiz tīras mīlestības, dikti ātri izjūk...
Diskusijas gaitā Igors Šuvajevs uzdeva jautājumus -
vai ES palīdzība ir nesavtīga; cik daudz ir monogrāfiju, grāmatu, kurās
būtu analizēta Latvijas nesenā vēsture (kopš 1991. gada); vai blata
sistēma Latvijā mazinājusies, kā mēs šajā ziņā izskatāmies uz citu
valstu fona; vai Eiropas Savienība ir impērija?
Sarunas gaitā klātesošie izteica savas domas par
Maijas Kūles grāmatu Eirodzīve, par to, kā jūtas dzīvojot Eiropas
Savienībā.

Attēlā no labās: jautājumus uzmanīgi klausās Igors Šuvajevs, Maija Kūle,
Knuts Skujenieks.
Kas sagaida mūsu jaunatni Eiropā?
Maija Kūle: Šai jaunatnei ir fantastiskas iespējas,
tikai pāris noteikumi zināt ne tikai latviešu valodu, bet arī
svešvalodas, iegūt labu speciālo izglītību un, - uz priekšu! Uz priekšu,
- nevis tādā nozīmē, ka pārmesties dzīvot uz kādu ārzemju valsti, bet,
tā, kā redzu mūsu kolēģu bērnus darām viņi ieņem augstus amatus,
strādā Kalifornijā, bet, veidojot tīklus, ir Briselē, Pekinā, Rīgā un
ļoti labi pelna. Viņi ir visur. Vecumdienas pie Adrijas vai Ķīnas jūras,
rociņu rociņā, labi ģērbti, pietiekoši paēduši, priecīgi. Iespējas ir
milzīgas, bet, skatoties uz studentiem, gribu teikt, ka slinkums arī ir
milzīgs. Iespējas netiek paņemtas, svešvalodas netiek apgūtas, lekcijās
darbi netiek padarīti... Tad konkurētspēja nav tāda, lai varētu vinnēt.
Bet kam tas ir pielēcis, tie var. Latviešu gēni esam laba, inteliģenta
un gudra tauta.
Igors Šuvajevs: Par studentiem dažkārt nākas teikt
tā krievu valodu jau aizmirsuši, angļu valodu vēl nav iemācījušies,
varētu domāt, ka latviešu valodu prot, - arī to bieži vien neprot.
Diskusijas otrajā daļā sarunas vairāk ievirzījās par
šodien Latvijā aktuālām tēmām.
Kā jūs domājat par mūsu nākošo prezidentu, ko jūs
būtu cēluši?
Maija Kūle: Es varu izstāstīt, man avīzes prasa. Mēs
bijām tā inteliģences apvienība, kas, savulaik 16 cilvēki, domājām, -
Vaira Vīķe-Freiberga jāliek. Tajā brīdī tas nebija tik vienkārši. (...)
Reizēm ir tādi brīži, - jāuzņemas un jāriskē. Arī toreiz inteliģences
apvienībai nebija nekādas teikšanas, - kas tad ir sabiedriska
organizācija? Bet atklātā vēstule un plus, kas toreiz bija ļoti svarīgi,
koalīcijas nespēja vienoties. Tas parasti iegāž politiķus.
Šoreiz es gribētu kandidatūru, kuru tur iedabūt
nevaru es gribētu Jāni Stradiņu. Kā Latvijas ideālu, kas, manuprāt, ir
viens no Latvijas gudrākajiem zinātniekiem un cilvēkiem. Kā tādu, kas
pieder ģimenei, kas ārkārtīgi daudz cietusi Latvijā, -sākot ar viņa
tēvu, Stradiņa slimnīcas direktoru, kurš cieta kara laikā, arī no
čekistiem. Un tomēr mums Stradiņa slimnīca ir. Ne tikai pats Stradiņš,
bet visa viņu dinastija, visi viņi kopā, - tā manās acīs ir latviešu
tautas vērtība. No malas izskatās, ka Stradiņš mierīgi sēž Zinātņu
akadēmijā un tādu enerģisku neko nepasaka, bet tajos brīžos, kad uz viņu
likta liela atbildība, un tādi brīži ir, viņš ir ārkārtīgi godīgs, ļoti
tolerants, ieklausās ļoti daudzos viedokļos un, manās acīs, - ir ļoti
augsta ideāla vērtība. Tas ir mans personīgais viedoklis. Zinu, nav
iespējams, bet tas netraucē izvirzīt ideālus, domu.
Kādu cilvēku vajadzētu par prezidentu? - Nepolitisku,
tādu, kas nepadodas, tādu, kas klausās gudros padomniekos, kam ir
pienākuma apziņa pret Latviju, latviskumu, latviešu valodu, pret mūs
vēsturi uz pasaules saprašanas fona.
Zinām, ka Latvijā izglītības sistēma klibo. Jāmācās
svešvalodas, nav kas tās māca. Pedagogu trūkst ne tikai lauku skolās,
bet pat Rīgā. Vai jūs varētu pastāstīt, kurā no ES valstīm šī sistēma ir
stabilāka, no kā mēs varētu mācīties? Kā ES varētu mums palīdzēt?
Maija Kūle: Man uzreiz nāk prātā Somija. Tur
skolotājiem labas algas, ļoti augsts statuss, atbildība arī, - visiem
prasa maģistra grādus. Tur diezgan stingra sistēma, atšķirībā no
Latvijas, kur Izglītības ministrija pamatskolas izglītības modeļus un
standartus maina tik daudzas reizes katram ministram jaunas idejas.
Tas ir par traku, šajā ministrijā nav stabilas, ilgstošas nostādnes.
Varētu būt daudzveidīgas mācību grāmatas, lai skolotājiem būtu brīvība.
Bet kad ķeras pie pamatiem klāt, stundu skaitu palielina un samazina,
dabas zinātnes izsviež ārā, liek iekšā...
Somijā ir fantastiski nostādīta augstākās izglītības
sistēma. Latvijas valsts uzgāza uz mūsu un jūsu, uz vecāku
pleciem ļoti lielu augstākās izglītības finansēšanas daļu, t. i., maksas
izglītību. (...) Maksas ceļas, bet kvalitāte nē, jo lielākas masas sēž
auditorijā, jo grūtāk. Ar katru studentu nevar parunāt, augstākā
izglītība sāk pārvērsties par masu izglītību. Kā to pavērst atpakaļ, tik
tiešām nezinu. Šobrīd politiskā elite nav noskaņota uz bezmaksas
izglītību.
Helsinkos ir jauna dizaina un mākslas universitāte,
kurā strādāju. Tur viss modernizēts, tas būtu saprotams. Bet man kļuva
nesaprotams, ka ārzemju studentus tur māca par velti. Šī universitāte
saņem gadā 25 miljonus no Somijas valsts, fantastisks atbalsts! Kad
jautāju, kāpēc tad jums japāņi jāmāca, lai viņi paši maksā? Atbilde bija
tāda, - Somijas valsts pozīcija, prioritāte ir izglītība. Viena no
prioritātēm - dizains (auto, arhitektūras, trauki, krēsli utt.). Dizains
iekaro pasauli, dizains ir prece un ekonomika. To ļoti nopietni esam
ielikuši par Somijas valsts prioritāti augstākajā izglītībā.
Ja jūs prasiet paraugu, tad - maza valsts, mazi
Helsinki, mentalitātes līdzīgas un, - ir! Mana iekšējā izjūta ir tāda, -
tas ļoti atkarīgs no politiskās elites attieksmes, kas ir prioritāte
pa īstam, nevis tikai dokumentos ierakstīta.
Igors Šuvajevs: Man gribētos atgādināt ko citu. Var
jau runāt par elites interesēm, bet kas to eliti nosaka? No kurienes
viņa rodas? ... Tad nevajadzētu visu atbildību pārnest tikai uz citiem,
bet arī pašiem atbildēt par kaut ko. Un ja te teica, ka valstij
vajadzīga galva, tad gribas atgādināt, ka katram pašam vajag galvu.
Interesanti bija uzklausīt diskusijas dalībnieku
viedokļus par jautājumiem, kas saistīti ar mūsu būšanu Eiropas
Savienībā, jo šiem cilvēkiem darba lauks sniedzas tālu pāri Latvijas
robežām. Viņiem Eiropa tuvāka, vairāk iepazīta, līdz ar to viedoklis
pamatots. Vai mūsu eiroskeptiskā balss nerodas no tā, ka lielo savienību
maz pazīstam? Ka mūsu viedokli veido masu mediji, kuros rakstītāji un
runātāji pārsvarā cenšas dažādu neizdarību vainu novelt uz ES? Tādēļ
paldies diskusijas veidotājiem par iespēju ieklausīties filozofiskajās
pārdomās. Taču, manuprāt, Maijas Kūles jautājums kā panākt, lai mūsu
jauniešiem mirdzētu acis, palika neatbildēts...

Staicelieši ar dzīvi Eiropā apmierināti.
Sagatavoja Ieva Drone
CD ar diskusijas ierakstu pieejams bibliotēkā
|
|