Salacas lielākā bagātība ir te saglabājušies straujteču posmi. Tie ir
Eiropas nozīmes aizsargājamo zivju un bezmugurkaulnieku dzīves vieta un,
vienlaikus, nozīmīgi tūristu piesaistes objekti. Lai arī cilvēka mūžs
parasti ir par īsu, lai pamanītu nozīmīgas izmaiņas dabā, Salacas un arī
citu Latvijas upju straujo aizaugšanu ir pamanījis ikviens. Tā kā
lielāko ieguldījumu Salacas upes aizaugšanā ir devusi cilvēku darbība,
tad palīdzēt upei atgūt dabisko stāvokli arī ir cilvēku pienākums tā
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija pēdējos divos gados ir
piesaistījusi Salacas upes atjaunošanai apmēram 50 000 latu.
Apsekojot Salacas upi, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta
administrācijas darbinieki un zinātnieki secināja, ka lielā daļā
straujteču posmu upes aizaugums pārsniedz 1/3 no ūdens virsmas. Tas
nozīmē, ka šajos posmos samazinās atklātas upes gultnes platības, kuras
ir piemērotas tādām straujus ūdeņus mīlošām sugām, kā lasis, taimiņš,
vimba un nēģis. Visas šīs zivis nārsto straujās vietās ar vairāk vai
mazāk rupju granti, oļiem un akmeņiem.
Upju aizaugšanu veicina gan dabiski procesi, gan cilvēku darbības
ietekme. Tā viens no galvenajiem Salacas aizauguma iemesliem ir plašā
minerālmēslu pielietošana laika posmā no 1960. līdz 1980. gadam. Šis
laika periods neveiksmīgi sakrita arī ar baļķu pludināšanas pārtraukšanu
Salacā un faktu, ka pēdējos gadu desmitos Salacā daudz retāk ir
novērojama spēcīga ledus iešana - ledus, kā arī pludināmie baļķi,
savulaik nodrošināja upes gultnes regulāru uzirdināšanu un ūdensaugu
sakņu sistēmas iznīcināšanu. Zināma ietekme upes aizaugšanā ir arī
Staiceles papīrfabrikas dambim, kas pārvērta daļu no straujtecēm par
lēni plūstošiem upes posmiem. Savu ieguldījumu deva arī salīdzinoši
nesenā apdzīvoto vietu un lopkopības notekūdeņu nekontrolētā ieplūšana
upē un tās pietekās. Apsīkstot saimnieciskajai darbībai, bijušās
augstvērtīgās piekrastes pļavas strauji aizauga ar alkšņiem un tas gan
samazināja upes izgaismojumu, gan palielināja upē nonākošo trūdvielu
daudzumu. Kopumā tas viss veicināja ezermeldru augšanu to saknes veido
režģveidīgo klājumu, kas no palīdz augam no upes malas lēnām izplesties
pat ļoti straujos upes posmos.
Pirmie Salacas upes tīrīšanas izmēģinājuma darbi notika 2006. gada
vasarā ANO Attīstības programmas un Pasaules vides fonda (Global
Enviroment facility) projektaBioloģiskās daudzveidības aizsardzība
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā ietvaros kopumā tika iztīrīti 6
hektāri straujteču. Šovasar upes tīrīšanas darbi tika finansēti jau
iepriekšminētā projekta un ZBR administrācijas projekta Pārrobežu
aizsargājamo teritoriju saskaņotas apsaimniekošanas un monitoringa
veicināšana Ziemeļu Livonijas teritorijā kā atbalsts vietējai
attīstībai (INTERREG III A projekts) ietvaros. Atkarībā no katra
konkrētā Salacas upes posma īpatnībām tika kombinēta upes izpļaušana ar
rokas izkapti un ūdens augu sakņu iznīcināšana, uzirdinot upes gultni.
Nopļautie ūdens augi tika izvākti krastā un izlīdzināti. Kopumā šogad
attīrīti un atjaunoti vairāk nekā 20 hektāru straujteču Salacā un tās
pietekā Jaunupē. Paralēli tika veikta kritušo koku un sagāzumu izvākšanu
no Salacas upes 5 hektāru platībā. Darbus veica SIA Skals RJ, upes
augštecē strādāja Mednieku klubs Mazsalaca.
Īpaši spilgti paveikto var redzēt pie Staiceles aizsprosta-dambja,
kur upē koki bija krājušies gadiem. Darbi noritēja veiksmīgi, lai arī
vietām upei nebija iespējams piekļūt klāt ar traktoru, kurš baļķus
vilktu ārā no upes, un darbi bija jāveic ar laivu - piemēram, posmā no Vecvietām
līdz Sarkanajām klintīm. Sagāztie koki, kas atradās tuvāk atpūtas
vietām, tika sazāģēti un sakrauti ugunskuru kurināšanai.
Lai salīdzinātu dažādu tehnoloģiju izmantošanas efektivitāti laša
dzīvotņu atjaunošanā, daļu no darbiem veica ar rokām pļaujot ar
izkaptīm. Darbus veica apmēram 20 vietējie jaunieši, kuri kopumā ar
rokām izpļāva apmēram 16 hektārus. A/s BF Serviss gultnes irdināšanu
uzsāka ar pontonu ekskavatoru, taču akmeņainā upes grunts radīja
nozīmīgas tehniskas problēmas un ekskavatoru nācās nomainīt uz traktoru
ar speciāli aprīkotu gultnes irdinātāju. Par spīti visām grūtībām
plānotie gultnes irdināšanas darbi tika pabeigti līdz 30. septembrim.
Kopumā upes gultne tika iztīrīta sekojošos posmos:
- pie Kanīšiem ap
2.5.ha;
- pie Benhardiem ap 2.ha;
- pie Vecvietām ap 3.ha;
- pie dzelzs tilta ap
0.5.ha;
- pie Lielumaļiem ap 2.5.ha;
- pie Stienūžiem ap 2.ha;
- pie Vecsalacas zivju
inspekcijas ap 3,5 ha;
- Jaunupē ap 12 ha
Visi veiktie darbi tika saskaņoti ar zemju īpašniekiem un vēl
pagājušajā nedēļā tika atjaunoti ar smago tehniku sabojātie ceļu posmi.
Salacas upē zinātnieki veic lašu nārsta monitoringu un jau pagājušā
gadā veiktie darbi bija veicinājuši lašu nārsta apjoma pieaugumu. ZBR
administrācija plāno darbu turpināt arī nākamajos gados. Salacas upes
atjaunošanas jeb restaurācijas darbos iegūtā praktiskā pieredze un
zinātniskā informācija var būt noderīga atjaunojot upes arī citur
Latvijā. Vairāk informācijas -
www.biosfera.gov.lv
Aija Jakubovska
Projekta Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā sabiedrisko attiecību speciāliste
tālr. 29144371, e-pasts:
aija.jakubovska@biosfera.gov.lv